99 procentos gadījumu ugunsnelaimes izceļas tāpēc, ka iedzīvotāji neievēro ugunsdrošības noteikumus (gan darbības, gan bezdarbības rezultātā).
99 procentos gadījumu ugunsnelaimes izceļas tāpēc, ka iedzīvotāji neievēro ugunsdrošības noteikumus (gan darbības, gan bezdarbības rezultātā).
Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki ir tikai šīs darbības vai bezdarbības radīto seku likvidētāji un nav supermeņi, kuri ar valsts iedotajiem morāli un fiziski novecojušiem automobiļiem, aprīkojumu pāris minūtēs “atlidos”, ieraudzīs, izglābs un nodzēsīs. Tāpēc ievērosim paši un aicināsim apkārtējos mācīties un ievērot ugunsdrošības noteikumus, gan arī kā rīkoties citās ekstremālās situācijās. Tas neļaus izcelties daudzām nelaimēm -pasargās jūsu, jūsu tuvinieku, draugu, kaimiņu dzīvību un veselību.
Visbiežāk sastopamie ugunsdrošības pārkāpumi
Dūmvadam piegulst koka konstrukcijas bez ugunsdrošās atstarpes.
Dūmvadi būvēti no neatbilstošiem materiāliem (jāizbūvē no ugunsdrošiem ķieģeļiem un jāizmanto sertificēti metāla vai keramiskie dūmvadi).
Neatbilstoša šķērsgriezuma, nepareizi savienota vai bojāta elektroinstalācija pārsprieguma gadījumā var radīt aizdegšanos.
Siltinot mājas, īpašniekam ir jāizlemj, vai viņš iegādāsies dārgāko minerālvati, kas ir dabisks un nedegošs materiāls, vai lētākos sintētiskos materiālus, kas degot izdala toksiskas gāzes.
Lai gan prasība privātmājās iebūvēt zibensnovedējus nav obligāta, tomēr savas drošības labad mājas saimnieks var izbūvēt zibens aizsardzību.
Renovēto māju īpašnieki bieži vien kļūdās, nepārbūvējot veco dūmvadu, vai izbūvē to ar noteikto normu pārkāpumiem, piemēram, šogad 19.janvārī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Gulbenes nodaļā tika saņemts izsaukums uz dzīvojamo māju, kur krāsns kurināšanas rezultātā nepareizi izbūvēts dūmvads stipri saplaisāja, kā arī nebija izbūvēta ugunsdroša atdale vietā, kur dūmvads iziet caur degtspējīgām konstrukcijām – rezultātā varēja izcelties liela ugunsnelaime.
Cilvēki nereti iegādājas apkures krāsnis, katlus un kamīnus, kuru izejas temperatūra dūmvadā ir lielāka nekā ir paredzēts, tāpēc, iegādājoties apkures ierīces, noskaidrojiet, vai to parametri atbilst izvēlētajam dūmvadam. Ventilācijas šahtas ir kategoriski aizliegts izmantot kā dūmvadus, jo apdraud visas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju dzīvību un veselību.
Veicot remontu, obligāti jāveic elektroinstalācijas pretestības mērījumi ar mērķi noskaidrot, vai tā atbilst paredzētās patērētāju slodzes normām un nav bojāta.
Nav obligāta prasība ikvienā dzīvojamā mājā vai dzīvoklī turēt ugunsdzēšamo aparātu, taču ugunsgrēka sākumstadijā tas ir ļoti efektīvs, protams, ja to prot pielietot un neapjūk.
Efektīvi ir lokālie ugunsgrēka atklāšanas signāldevēji, kas darbojas no barošanas elementiem, kuru skaņa ir ļoti spalga un var pamodināt pat aizmigušo, piemēram, ja virtuvē sāk piedegt uz plīts aizmirstais ēdiens (Gulbenē nereti nākas izbraukt uz šādiem izsaukumiem). Dūmu detektoru cenas svārstās no 3,50 līdz 12 latiem. Garāžās var uzstādīt kombinēto detektoru, kas reaģē arī uz tvana gāzi. Tāds izmaksās apmēram 50 latus.
Ugunsgrēkos pārsteidz četri pamatfaktori
Tumsa. Ugunsgrēks rada augstu temperatūru un tik daudz indīgu, kodīgu dūmu (krāsa un saturs atkarīgs no degošajiem materiāliem), ka telpa dažu minūšu laikā kļūst pilnīgi tumša un nevar ieraudzīt pat savu roku. Pamēģiniet izkļūt no savas mājas vai dzīvokļa ar aizvērtām acīm, tad iedomājieties, cik tas būs grūti īstā ugunsgrēkā, kad visapkārt tumsa, karstums un panika.
Dūmi. Oža ir pirmā sajūta, ko cilvēks zaudē iemiegot (starp citu, sievietēm oža ir daudz labāka, tāpēc ugunsgrēkos viņas biežāk izdzīvo), un pēdējā, kas atjaunojas pamostoties. Ugunsgrēka dūmi ir sajaukti ar tvana gāzi, bet, ieelpojot tvana gāzi, cilvēks parasti zaudē samaņu.
Karstums. Ugunsgrēkā telpā strauji ceļas temperatūra. Tā apdedzina augšējos elpošanas ceļus un var nonāvēt dažos mirkļos. Temperatūrai turpinot celties, telpā uzliesmo dūmgāzes un deg gandrīz viss, kas ir to ceļā.
Laiks. Daudzi kļūdaini domā, ka ugunsgrēkā ir piecas sešas minūtes laika, lai atstātu telpas vai paņemtu vērtīgākās mantas. Reāli ugunsgrēkā nav vairāk par 90 sekundēm, lai mēģinātu nodzēst uguni tās sākumstadijā un izkļūt no telpas.
Kļūdas iedzīvotāju rīcībā
Panika – vēl lielākas nelaimes sākums.
Aizmirst (apjūk), kā zvanīt un kāda informācija jāsniedz glābšanas dienestam.
Nemāk rīkoties ar ugunsdzēšamajiem līdzekļiem.
Nezina, kur atrodas tuvākās ugunsdzēsībai piemērotās ūdens ņemšanas vietas.
Nezina, kur un kā atslēgt elektroapgādi.
Atstāj atvērtas durvis, logus, neizslēdz piespiedu ventilāciju, kas veicina ugunsgrēka izplatīšanās ātrumu.
Atstāj automašīnas uz ugunsdzēsības hidrantiem, pie ēkām piebraucamajiem ceļiem un tamlīdzīgi.
Ar dažādām darbībām traucē dzēšanas darbus.
Kā ugunsgrēkā rīkoties pareizi?
Pats galvenais: nekrist panikā. Objektīvs situācijas novērtējums un pareiza rīcība palielina iespējas izglābties.
Ja izdodas pamosties, jāpārveļas pāri gultas malai un jārāpo uz durvju pusi. Apmēram 30 centimetrus no grīdas ir elpošanai un redzamībai nedaudz piemērota zona, tāpēc nedrīkst celties stāvus, jo tad nokļūsiet augstas temperatūras un dūmu zonā. Necentieties paņemt dokumentus, vērtslietas, bet glābiet tuviniekus, kaimiņus un sevi, jo tās ir vienīgās vērtības, kuras jāglābj.
Durvis vaļā neveriet uzreiz, bet ar delnas virspusi pārbaudiet, vai durvis un durvju rokturis nav karsti. Ja tas tā ir, tad aiz durvīm plosās uguns un, atverot durvis, liesmas strauji iekļūs istabā un aizdedzinās visu, kas ir to ceļā. Aizvērtās durvis var kalpot par aizsegu no uguns, kamēr ierodas palīdzība. Lai mazinātu dūmu pieplūdi, aizbāziet durvju spraugas ar samitrinātiem dvieļiem, segām vai ko citu.
Ja durvis nav karstas, mazliet paveriet tās un pārliecinieties, vai ārpusē nav dūmu un uguns. Kad atstājat istabu, cieši aizveriet durvis un neaizmirstiet paņemt līdzi atslēgu, jo, ja evakuācijas ceļus nosprosto uguns un dūmi, jums būs kur patverties. Ņemiet vērā, ka apkārt būs drūzma, panika un, ja pakritīsiet, jūs pārējie vienkārši “sabradās”, tā rezultātā var gūt smagas traumas. Jāvirzās, cieši turoties pie kāpņu margām, tas ļaus noturēties un atrast vajadzīgo virzienu.
Pierāpojot pie loga, mazliet tas jāpaver un ar troksni jāpievērš uzmanība, lai apkārtējie un glābēji zinātu, kurā telpā jūs atrodaties. Atverot logu pilnīgi, radīsies caurvējš un papildu vilkme, tas pastiprinās degšanu un dūmgāzu pieplūdi. Nepieciešams aizsegt degunu un muti ar kādu samitrinātu materiālu, kas filtrēs dūmus, tad elpot būs vieglāk.
Ja atrodaties augstāk par pirmo stāvu, nekādā gadījumā neleciet. Daudzi cilvēki, kuri būtu varējuši izdzīvot, gaidot palīdzību savā istabā un ievērojot iepriekšminētos drošības pasākumus, ir gājuši bojā, lecot no bīstama augstuma.
Ugunsdzēsējus un glābējus izsauc pa tālruni 112 vai 01 (māciet bērnus, ka nedrīkst bez vajadzības zvanīt 112, jo kāds nelaimē nokļuvušais nevarēs laikus sazvanīt). Nosauciet: adresi, kas noticis, vai ir apdraudēti cilvēki, savu vārdu un uzvārdu, tālruņa numuru. Nenolieciet klausuli, kamēr ugunsdzēsēji nav saņēmuši visu viņiem nepieciešamo informāciju.
Ugunsdzēsēju ieteikumi
Ja vīrs smēķē gultā, tad sievai nevajadzētu gulēt pie viņa labās rokas, jo parasti tad apdeg abi. Ja cilvēks ir kreilis, tad nevajag gulēt pie kreisās rokas. Tagad smēķē arī daudz sieviešu, tāpēc vīriešiem ieteicams rīkoties identiski. Šogad Gulbenē šā iemesla dēļ jau ir izcēlies viens ugunsgrēks. Starp citu, dažādu iemeslu dēļ guļamistabās izceļas 2/3 ugunsgrēku (neuzmanīga rīcība smēķējot, atstātas degošas sveces un tamlīdzīgi).
No ugunsdrošības viedokļa bīstama ir virtuve. Lai likvidētu aizdegšanos uz plīts, liesmas var apslāpēt ar blīva audekla gabalu, segu vai galdautu, ugunsdzēsības paklāju, ugunsdzēšamo aparātu, bet nedrīkst augu eļļu dzēst ar ūdeni – tas tikai pastiprinās degšanu. Dzēšanai nedrīkst izmantot eļļu un miltus, jo tie var uzliesmot vai radīt eksploziju.
Bērnus nevajadzētu atstāt mājās vienus, bet, ja citas iespējas nav, tad vismaz viņus neieslēdziet. Ierīkojiet durvis, kas viegli atveramas no iekšpuses, lai, izceļoties ugunsgrēkam, bērni var atstāt telpas. Bērniem kopš mazotnes ir jāmāca, ko nedrīkst darīt, lai neizceltos ugunsnelaime, un kā rīkoties ugunsgrēkā, kā piezvanīt glābšanas dienestam. Pagājušajā gadā valstī 150 ugunsgrēki izcēlušies, bērniem rotaļājoties ar uguni.
Katrā elektroierīcē var būt kāds slēpts defekts, tāpēc aizejot labāk to ir atslēgt no sprieguma, jo 80 procenti ugunsgrēkos bojā gājušo zaudē dzīvību, nosmokot dūmos. Labāk izvēlēties dabisku materiālu matračus, segas, spilvenus, bet neizvēlēties porolona matračus, jo degot porolons izdala zilskābi, kas ir inde. Ir gadījumi, kad, izkrītot izsmēķim, izgruzd neliels pleķītis matracī, bet smēķētājam vairs palīdzēt nav iespējams.
Pie plīts, krāsns vai kamīna kurtuves jābūt vismaz 50×70 centimetrus lielai metāla plāksnei.
Nepārkuriniet krāsnis! Kurināšanai vajadzētu izmantot tikai izžāvētu malku, jo, kurinot slapju malku, 40 līdz 50 procenti siltuma aiziet skurstenī malkas sasildīšanai. Tātad slapjās malkas vajag divreiz vairāk un ir jākurina divreiz ilgāk, tāpēc krāsns virsma pārkarst.
Priekšmetus un apģērbu nedrīkst novietot tuvāk par 1,20 metriem no krāsns, jo tie var aizdegties. Nedrīkst piebīdīt gultas tuvu krāsnij vai elektrosildītājiem. Ja cilvēks ir nosalis, viņš ātri aizmieg un nejūt, ka aizdegas gultas veļa.
Durvju atslēgai vienmēr ir jābūt durvīs vai viegli atrodamai.
Dzīvoklī visām durvīm ir jābūt brīvi atveramām, koridoriem – neaizkrāmētiem, jo apjukuma brīdī liktenīgs var būt katrs sīkums, aiz kura var aizķerties vai paklupt.
Daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem jāuzmana, lai bēniņu un pagrabu telpās nemitinātos bezpajumtnieki, nerotaļātos bērni. Gulbenē varbūt tas nav tik aktuāli kā Rīgā, tomēr pirms dažiem gadiem Gaitnieku ielas daudzdzīvokļu mājā dzīvojošs bezpajumtnieks izraisīja ļoti sarežģītu ugunsgrēku pagrabā.
Kāpņu telpās, bēniņos un pagrabos nedrīkst turēt vecas mēbeles.
Nedrīkst aizmūrēt pagrabu logus, kā tas ir izdarīts vairākās Gulbenes ēkās, jo glābēji nevarēs piekļūt degšanas vietai. Rodoties augstai temperatūrai, tiek bojātas nesošās un pārseguma konstrukcijas, tāpēc tiek apdraudēti pirmie stāvi.
