Pavisam drīz mēs visi teiksim, ka nemanot ir pagājis atkal viens gads. Šajā laikā, metot laipu uz nākamo, tik ļoti gribas, lai tas būtu mierīgāks, lai nebūtu tā, ka tiekam burtiski aprakti sliktajās ziņās par to, kas notiek mums apkārt. Piemēram, kamēr reidā Jelgavā notver 20 cilvēkus narkotiku dullumā, tikmēr uz Daugavpils šosejas aizdedzies auto; viens cilvēks miris un Andrejostā glābēji izceļ noslīkušu vīrieti. Mierīgi nevar būt arī tirdzniecības darbinieki, jo Liepājā veikalā jaunieši nozog sešas skropstu tušas, bet degvielas zaglis noģībst „Statoil” uzpildes stacijā. Kamēr Meža kapos apgānīts pirmā Valsts prezidenta Čakstes piemineklis, nepilngadīga jaunieša organismā konstatē 3,2 promiles alkohola un veterinārais dienests steidz brīdināt par hepatītu izraisošu uztura bagātinātāju „Oxy Elite Pro”. Skolēni Vidzemē uz ielas ar līmlenti satin mazākus zēnus, bet krītošs koks sirmgalvim salauž abas kājas. Pa to laiku, kamēr elektriķa vainas dēļ izdeg dzīvoklis, tikmēr kaut kur citur latvieši pārmērīgi lieto sintētiskus līdzekļus un Liepājā konflikts paziņu starpā beidzas ar nazi krūškurvī. Vēl kāds pārsūdz spriedumu par 13 gadus vecas pusaudzes nožņaugšanu, un, kamēr trīs romi Ventspilī aplaupa sirmgalvi, Rīgā nevarīga sirmgalve sadeg savā gultā. Nezinu, kā jūs, bet es jūtos šo nebeidzamo dzīves negāciju lavīnas nogurdināta. Kā gribas, lai tā nebūtu! Lai nākamajā gadā viss būtu citādāk – labāk! Viss jaunais vienmēr nāk ar klusām cerībām uz labo.
