“Kamēr es aukstajā laikā aizbraucu kādu laiku padzīvot pie meitas Gulbenē, manās mājās Jaungulbenes pagastā ir notikuši jaunumi. Kaimiņiene pagrabam, kuru izmantojam kopīgi, ir ielikusi jaunas, slēdzamas durvis. Bet man tajā pagrabā stāv krājumi ziemai! Kad biju aizsūtījusi meitu tiem pakaļ, kaimiņiene nav laidusi iekšā. Kā var tā būt?! Vai tā drīkst darīt? Vēlos draudzīgi atrisināt šo nepatīkamo situāciju un rast kompromisu. Visu sarežģījot tas, ka Jaungulbenē es un kaimiņiene mitināmies tā saucamajā beizsaimnieku mājā. Es tur dzīvoju jau kopš astoņdesmitajiem gadiem un esmu tur arī deklarējusi dzīvesvietu. Pavasarī vēlos atgriezties savā mājoklī Jaungulbenē, taču kaimiņiene mutiski nodevusi vēsti – gribot pārņemt savās rokās visu “Induļu” māju. Meklēju palīdzību pie pagasta pārvaldes vadītāja, kurš bijis saprotošs, taču pagaidām rezultāta nav,” “Dzirkstelei” telefoniski savu bēdu stāstu uzticēja kāda 84 gadus veca sieviete no Jaungulbenes pagasta “Induļiem”.
Atbild Gulbenes novada domes Administratīvi juridiskās nodaļas vadītāja Vita Kravale: “Jaungulbeniete pareizi darījusi, pirmkārt, palīdzību meklēdama pie pagasta pārvaldes vadītāja, jo konfliktsituācija ir jārisina sarunu ceļā. Viņš savukārt var saukt palīgā Valsts policijas iecirkņa pilnvaroto inspektoru. Patiesībā šis gan ir civiltiesisks strīds, kuru personām būtu jārisina pašām savā starpā. Taču cilvēciski var mēģināt palīdzēt, tādējādi izrādot tikai savu labo gribu. Turklāt bezsaimnieku mājas faktiski ir piekritīgas valstij, nevis pašvaldībai. Visticamāk, pašvaldība nav parakstījusi īres līgumu ar cilvēkiem, kuri dzīvo tādā mājā.”
