Pagājušajā sestdienā Tirzas pagastā ar jautriem un plašiem pasākumiem tika svinēta Tirzas – Velēnas lauksaimnieku biedrības nama simtgade. Skanēja dziesmas, rībēja dejas, tika andelēts un kaulēts, izsolīts un piedāvāts.
Tomēr par šā pasākuma “naglu” kļuva pagasta bioloģiskās saimniecības “Avotiņi” trīs gadus vecais šķirnes āzis Zuntis, ko saimniece Ligita Zvirbule savulaik iemainījusi no kazu audzētājiem pret pašas audzētajiem burkāniem.
“Laiks sestdien bija brīnišķīgs, un pasākums notika brīvā dabā. Es kārtējo reizi biju Bebene no “Skroderdienām Silmačos”, kopā ar mani bija Pindacīša, Tomuļmāte, Ābrams, Joske un Zāra. Piedalījāmies izsolē un spēlējām piemērotu skeču, kurā bija vajadzīgs zirgs, lai “Silmaču” vecenes ar to brauktu uz tirgu. Bet saimniekam, kas apsolīja zirgu, todien nāca slaucama govs, un viņš mums zirgu pēdējā brīdī atteica. Bildu Tirzas kultūras nama vadītājai Aldai Albertei, ka ir jāglābj situācija. Nolēmām, ka teiksim tā, ka tagad ir krīzes laiks, tāpēc Ābrams ir iemainījis zirgu pret āzi, lai būtu jāmaksā mazāki nodokļi,” stāsta Ligita. Viņa paņēmusi savu āzi Zunti pie rokas un abi devušies skatuves virzienā. Jāpiebilst, ka Zuntis no “Avotiņiem” uz pasākumu ticis vests kā izstādes eksponāts un līdz kāpšanai uz skatuves tas brīvi ganījies zaļajā zālē piesiets ķēdē. Ligita piebilst, ka ragainais dzīvnieks pret savējiem vienmēr izturoties ļoti droši, bet, nonācis svešā vietā, kur skan skaļa mūzika, ir daudz cilvēku, valda liela rosība, āzis bijis tramīgs un nobijies. “Kamēr es un Pindacīša kāpām uz skatuves, teicu Ābramam, lai viņš mazliet pietur Zunti, bet dzīvnieks, ilgi negaidot, metās bēgt. Ja es pati būtu viņu turējusi pie saites, nekas tāds nebūtu noticis. Kas tas bija par skatu, kad visi metās ķert pārbijušos Zunti! Bet ko tu noķersi aiz mazas saitītes. Alda bilda, ka gandrīz norauta gar zemi, cik dzīvniekam bijis liels spēks,” smejas bēgļa saimniece.
Dzīvnieks meklēts visu sestdienu un svētdienu. “Es pat ekstrasensam Andulim Dzenim zvanīju un lūdzu, lai palīdz atrast manu āzi. Viņš teica, lai izeju laukā no mājas un pagriežos par trīsdesmit grādiem, tad pa labai rokai apmēram trīs četrus kilometrus no manas mājas āzis atrodoties kaut kur pie ūdens. Nodomāju, redz, kāds gudrinieks mans Zuntis, nāk atpakaļ uz savu māju, bet nebeidzu brīnīties, kā viņš zina, kur nākt, ja uz pasākuma norises vietu uz izstādi kopā ar cāļiem un vistām tika aizvests automašīnā. Tajā pusē, kur atradās āzis, pat logu nebija,” prāto Ligita.
Viņa svētdien, meklēdama āzi, uz ceļa atradusi skaistu oli. Sildījusi to plaukstās un apņēmīgi to vien domājusi, ka noteikti Zuntis ir jāatrod. “Nokarsuši un noguruši iegājām degvielas uzpildes stacijā, lai nopirktu limonādi. Kamēr iepirkos, degvielas uzpildes darbiniekam stāstīju, ka grasos izsludināt meklēšanu, ka visur esam izmeklējušies, ka āzis pēdējo reizi redzēts skrienam uz Druvienas pusi, ka visas mājas esam “izķemmējuši”, bet nekur bēgļa nav. Manu bēdu stāstu bija dzirdējusi Lienīte
Apine, kura teica, ka viņas mājās ienācis āzītis,” stāsta Ligita. Nekur tālu jau āzis nebija aizbēdzis, aptuveni divus kilometrus no pasākuma norises vietas.
Tā Zuntis tika veiksmīgi atrasts un šobrīd jau “Avotiņu” pļavā līdz ar citiem sugas pārstāvjiem plūc sulīgās pienenes, bet Tirzas pagastā tirzmalieši vēl ilgi atminēsies atgadījumu ar “Avotiņu” āzi.
