Ugunsdzēsēji bija pirmie, kuri vēl pirms ātrās palīdzības un policijas pagājušās ceturtdienas vakarā ieradās divu transportlīdzekļu sadursmes vietā, kur dega mikroautobuss, bija gājusi bojā tā vadītāja un cietuši vēl trīs cilvēki. Garāmbraucot piestāja arī ziņkārīgie. Pārsteidza viņu uzvedība.
Glābējiem izsaukumu vietā ir jāstrādā, cik ļauj spēki un pieejamie līdzekļi. Taču bija traucējoši blakusapstākļi. Ļoti daudz bija tādu ziņkārīgo, kuri gāja klāt avarējušajām automašīnām, cietušajiem un fotografēja. Diemžēl. Tagad visiem ir daudzfunkcionāli mobilie tālruņi, ar kuru palīdzību to izdarīt ir ļoti vienkārši. Tas ir ienācis mūsu ikdienā. Nenoliedzami. Un telefonu fotokameras tiek liktas lietā arī visnepiemērotākajos brīžos. Glābējiem nācās savu iespēju robežās regulēt situāciju un aizrādīt, lai ziņkārīgie nezaudē mēra sajūtu. Vai vajag fotografēt 14 gadus vecu meitenīti, kura dreb pēc pārciestās avārijas?! Cilvēkam – nelaime, ciešanas. Vai fotografēt un filmēt tādā situācijā nonākušo ir korekti? Manuprāt, ne.
Šī autoavārija šogad ir vienīgā, kad cilvēks gājis bojā, aizdegoties avarējušajai automašīnai.
Diāna Odumiņa
