Rūdolfam ir 38 gadi, un pēdējos pāris gadus palaikam kājas pēdā viņš jūt izteiktas sāpes. Tās nav pastāvīgas – uznāk un pāriet –, bet, kad sāpes vīru apciemojušas, Rūdolfs nespēj staigāt un naktīs gulēt, kāja piepampst un sāpes ir neizturamas, pat līdz sliktai dūšai. Ārsta uzstādītā diagnoze – podagra. Ko šis vārds slēpj sevī un cik nopietna kaite tā ir, komentē traumatologs ortopēds Juris Jukna.
Veselam cilvēkam urīnskābe šķīstošo sāļu veidā izdalās no organisma caur nierēm. Taču, ja tai ir tendence dabiskā ceļā no organisma neizvadīties un krāties, attīstās podagra. Veidojas kristāli, kas uzkrājas ap nelielajām locītavām un rada iekaisumu. Podagra visbiežāk skar locītavas ap kājas īkšķi. «Tā ir visparastākā vielmaiņas traucējumu slimība līdzīgi kā diabēts, ko ārstēt vajadzētu endokrinologam, bet visbiežāk pacienti vēršas pie terapeita vai ortopēda, tādēļ arī manā praksē ar šādiem gadījumiem nākas saskarties samērā bieži,» atzīst ortopēds.
Tautas valodā podagra tiek dēvēta par ģikti jeb «kāju slazdu», jo slimnieks tā arī jūtas – kā ar lamatās iecirstu kājas īkšķi. «Iekaisums izsauc sāpes, kas īpaši nepatīkamas naktīs, uz rīta pusi tās var mazināties vai pāriet pavisam, bet vēlāk atkal atkārtoties. Parasti akūtā lēkme ilgst vairākas dienas, tad iestājas remisija,» skaidro J.Jukna. Kaiti neārstējot un lēkmēm atkārtojoties, kļūst sataustāmi podagras mezgli, rodas iekaisums un locītavas deformējas, kā arī var veidoties nedzīstošas čūlas.
Ārstējama
Podagras gadījumā uz locītavām nogulsnējas urīnskābes sāļu kristāli, kas arī dara lielāko postu. Urīnskābe ir vielmaiņas galaprodukts vielu grupai, ko sauc par purīniem. Tie visbiežāk atrodami kafijā, sierā, šokolādē, spinātos. Kaite ir sena, un, kamēr medicīna bija vāji attīstīta, cilvēki no podagras izraisītajām sekām kļuva par invalīdiem un pat mira. Mūsdienās podagra ir veiksmīgi ārstējama ar nosacījumu, ka pacientam jāievēro noteikta diēta. Podagra, tāpat kā citas vielmaiņas slimības, mēdz iedzimt. Slimību īpaši var veicināt pārmērīga ēšana un alkohola lietošana. Parasti tā parādās ap 40 gadu vecumu, taču J.Jukna atzīst – slimo arī divdesmit un trīsdesmitgadnieki. Daudzi podagras slimnieki ir mazkustīgi un mīl labi paēst.
Diēta
Nezinādams slimības diagnozi, pacients reizēm domā, ka vaina slēpjas kājas locītavā, kurai nākas nopietni ciest, – kāja var sapampt cieta kā bluķis, tā karst un ir apsārtusi. Svarīgi ir laikus vērsties pie ārsta un nenodarboties ar pašārstēšanos. Pirmo sāpju remdēšanai var lietot kādu pretsāpju līdzekli, bet iekaisušo vietu nedrīkst sildīt. Slimības saasinājuma periodā pacientam nepieciešams miera režīms, ārsts nozīmē pretsāpju lī
dzekļus.
Ārstēšana iet rokrokā ar diētu un atteikšanos no produktiem, kas paaugstinātā daudzumā satur purīnus. «Saviem pacientiem iesaku atturēties no trim pārtikas grupām: vīnogām un to produktiem (tajā skaitā šampanieša, vīna, konjaka), vistas gaļas un visu veidu pākšaugiem,» rekomendē J.Jukna.
Podagras slimniekiem ļoti svarīgi uzturēt kārtībā vielmaiņu. Ārstēšanās periods ilgst vairākus mēnešus, pat gadus. Daudz kas atkarīgs no pacienta uzcītības un pacietības. Ja podagru neārstē, locītavas var deformēties. Turklāt urīnskābes depozīti veicina nierakmeņu veidošanos.
