Sirdi plosoša ņaudēšana aiz loga, ļoti nepatīkama smaka kāpņu telpā – ar šādām parādībām jāsastopas arī tiem iedzīvotājiem, kuru mīluļi nav pakļauti hormonu trakošanai. Gan savas un līdzcilvēku, gan dzīvnieku labsajūtas dēļ saimniekiem der izvērtēt – ļaut tiem vaļu vai novērst.
Kaķu “mīlas laika” sākums jau ir nokavēts, un tagad kaķeņu meklēšanās ies “nonstopā” līdz vēlam rudenim, stāsta veterinārārste Lelde Lūka-Šveida. “Nedēļu trakojam, nedēļu – brīvdienas,” viņa ieskicē šo ciklu. Tas turpinās, “līdz viņas dabū, ko grib, vai saimnieks atnes operēt, jo vairs nevar izturēt”.
Atrod nepatikšanas
“Tās ir dzīvnieka organisma dabiskas prasības – ēdiens, dzēriens, sekss,” norāda daktere. Šos instinktus kontrolēt ir iemācījies tikai cilvēks, dzīvniekam “vajag, un viss”. Kaķenēm meklēšanās laikā ir nelīdzsvarota uzvedība – iepriekš paklausīgā “meitene” vairs nereaģē uz saimnieku teikto. Var gadīties, ka hormonu vētras dēļ kaķenes satrakojas tā, ka tām “aizbrauc jumts”.
Ja runčus šajā laikā nelaiž ārā, tie dzīvoklī iezīmē savu teritoriju, ņaud, kļūst agresīvi. “Viņos plosās testosterons, kas ir agresijas hormons,” skaidro daktere. “Aromāts” ir vienkārši fantastisks,” viņa ironizē.
Runči iet un meklē, kamēr atrod – “vai nu sev nepatikšanas, vai meiteni”. Runcim jābūt visstiprākajam un skaistākajam, lai varētu “karot” ar konkurentiem.
Kaķu uzvedība meklēšanās laikā atkarīga arī no šķirnes. Mierīgāki esot Persiešu šķirnes pārstāvji – pavārtās, bet saimniekiem dzīvi un naktsmieru nebojā. Turpretī Siāmas un līdzīgu šķirņu kaķi dažkārt uzvedas tik skaļi, ka par to sūdzas arī kaimiņi.
Runči šajā laikā esot tā pārņemti, ka uzmācoties pat sterilizētām kaķenēm, un savstarpējās cīņās ir nežēlīgi. Noplēstas ausis, izplēstas acis – ar šādām traumām “kavalieri” nonāk klīnikā. Kādam “džekam” cits esot pat pamanījies nokost sēkliniekus, tie karājušies kā diegā. “Cilvēkiem, kuri uzskata, ka visam jānotiek dabiski, tas dažkārt izmaksā pārāk dārgi,” secina vetārste.
Dakteri “izlabo”
Šī dabiskā procesa regulēšanai vai noņemšanai saimnieki mīluļiem izvēlas vai nu medikamentus, vai operāciju. Esot pieņemts teikt, ka runčiem veic kastrāciju, bet kaķenītes sterilizē. No medicīnas viedokļa arī kaķenei veiktā operācija ir kastrācija, precizē L. Lūka-Šveida. Sterilizācijā vairošanās orgāni tiek nosieti, bet kastrācijā – izgriezti. Daktere smej, ka viņa savā praksē lieto citu terminu un klientiem saka: “Jūsu dzīvnieks ir izlabots.”
Viņa pieļauj, ka agrāk operācija bijis ekskluzīvs paņēmiens. Tagad jau pirmajā reizē, kad kaķēns tiek atvests uz apskati un vakcināciju, vetārsts ar saimnieku apspriež, cik mēnešu vecumā hormonu vētras tiks novērstas. Vecāki dzīvnieki operācijas panes smagāk. Ar katru gadu kaķu īpašnieki kļūstot apzinīgāki, un šajā periodā tālrunis klīnikā zvana ik pēc brīža. Ārstu darba plānotājā pašlaik šīs operācijas esot topā. Taču tikai apzinīgākie savus mīluļus uz operāciju atnesot laikus, pašlaik nākot tie, kuri konstatē jau notikušu faktu – mīlulis meklējas.
Kaķenes kastrē aptuveni sešu mēnešu vecumā, bet “puišiem” daktere liek “izaugt par vīriem”.
Operē uz virtuves galda
Ir izskanējuši viedokļi, ka saimnieki baidās no kaķu operēšanas.
Tas nebija nekas briesmīgs, stāsta runčuka Tinča saimniece. Kad meita izprasījusi atļauju šo mīļdzīvnieku turēt, jau nospriedusi, ka mīlas laika izdarības savā dzīvoklī nepieļaus. Blakus dzīvoklī audzis Tinča brālītis, un kaimiņienes vienojušās, ka operāciju veiks abiem reizē, pasaucot veterinārārstu uz mājām. Pēc viņa ieteikuma, tas darīts apmēram septiņu mēnešu vecumā. Šim “pasākumam” izmantots virtuves galds, pirms tam runčukiem iešpricējot narkozes devu. Kaimiņienes uzturējušās blakus istabā, bet bērni ar lielu interesi piedalījušies un vērojuši, ko dakteris dara. Pēc neilgās operācijas Tincis pārnests mājās un viņam saklāta guļvieta uz grīdas. Vetārsts ieteicis nelikt uz dīvāna, lai nenokrīt. Pēc laiciņa ģimene bijusi lieciniece interesantam skatam. Tincis streipuļodams nācis ārā no istabas, ik pa brīdim atduroties pret mēbelēm vai sienu un aizsnaužoties. Virziens bijis skaidrs – uz tualetes kasti. To sasniedzis, Tincis ar galvu iekritis smiltīs, bet uz grīdas izplūdusi peļķe. Par to gan neviens nav rājies, svarīgāka bijusi kaķēna labsajūta. Pēc dažām stundām narkozes reibums pārgājis, un, vēl dažas dienas īpaši uzraudzīts, kaķēns ātri atguvis agrāko ņiprumu.
Pēc zaudētās vīrišķības abu runčuku raksturos uzvedības izmaiņas nav novērotas. Apkārtnē mītot vēl vairāki kastrēti runči, un saimnieki novērojuši, ka tie savā starpā satiek draudzīgāk nekā ar neoperētajiem.
Viņi spriež, ka, iespējams, pateicoties tieši “seksuālo aktivitāšu” trūkumam, Tincis kā ģimenes loceklis ir jau 14 gadus.
Nobendē pašu rokām
Runču kastrācija ir piekļaujama arī mājās, bet kaķenes un suņi noteikti jāoperē klīnikā, norāda L. Lūka-Šveida. Viņa neslēpj, ka ir šā medicīniskā paņēmiena atbalstītāja. Pie saimniekiem, kuri kaķeņu meklēšanos izvēlas novērst ar hormonālo tablešu vai injekciju palīdzību, daktere vēršoties ar “lekciju” un “savu slaveno burku”. Tajā viņa uzskatei saglabājusi “Siāmas dvīni” – kaķēnu ar anomālijām, kas izņemts no kaķenes, kura injicēta pret meklēšanos, bet kādu reizi tomēr apaugļojusies. Nepareizā režīmā iebarojot tabletes, hormonu līmenis tiek tā šūpots, ka saimnieks savu mīluli nobendē pats savām rokām, skarba ir daktere. Citai komplikācijas sākas no pirmās reizes, citai – no desmitās, bet tās noteikti būs, apgalvo daktere. Piena dziedzeru audzēji, dzemdes iekaisumi, cistas, mazuļu kroplības – viņa uzskaita iespējamās sekas. Smagākais esot cukura diabēts.
Suņiem šis process notiek līdzīgi – tikai divas reizes gadā, toties trīs nedēļu garumā. “Kod kurā pirkstā gribi, kaut kas cietīs,” L. Lūka-Šveida norāda uz suņu operēšanas sekām. Ja kucīti kastrē līdz pirmajai meklēšanās reizei, kas parasti ir septiņu, astoņu mēnešu vecumā, tad tā ir arī profilakse piena dziedzeru kaitēm, bet daudzām šķirnēm ar operāciju panāktais hormonu trūkums izraisa urīna nesaturēšanu vecumā. Savukārt, ja operē pēc pirmās meklēšanās reizes, tad 25 procentos ir piena dziedzeru audzēja risks. Kaķenēm šādas problēmas nerodoties. Runčiem un suņiem raksturs pēc kastrācijas noteikti mainās – mazinās agresivitāte. “Meitenēm” tas varētu nemainīties.
FAKTI
Kaķiem dzimumbriedums iestājas septiņu, deviņu, dažreiz arī sešu mēnešu vecumā.
Dzimumaktivitāti kaķi saglabā līdz vecumam.
Kaķenei grūsnība ilgst aptuveni divus mēnešus.
Vienā metienā ir no diviem līdz pieciem, bet var piedzimt pat desmit kaķēnu.
Ir iespējama tā sauktā viltus grūsnība, kad kaķenītei tikai šķiet, ka viņa kļūs māmiņa – vēdera apjoms palielinās, piena dziedzeri pietūkst, pat parādās piens.
Kaķiem iespējams spontānais aborts vai priekšlaicīgas dzemdības.
Aborta cēlonis var būt mehāniska trauma (neveiksmīgs kritiens, iespiešana starp durvīm) vai slimība.
