Nepietiek pirmajai reizei uzlikt cepuri, uzvilkt cimdus un laisties ar sniega dēli vai slēpēm no augstākā kalna – tā jau nav nekāda aizsardzība, teic reimatoloģe Daina Saulīte-Kandēvica. Katrs sasitums agrāk vai vēlāk var atspēlēties, savukārt, šķībi ejot, kāda locītava nodils vairāk. Nevarētu teikt, ka cilvēki ir mazizglītoti. Lielākoties viņi informāciju neattiecina uz sevi un savu veselību neplāno.
Iesākt pareizi
Mugurkaula stiprināšana sākas līdz ar mazuļa piedzimšanu, atgādina D. Saulīte-Kandēvica. Protams, ir nepieciešams pilnvērtīgs būvmateriāls kauliem, mātes piens un papildu D vitamīns to pilnībā nodrošina, taču ne mazāk svarīga ir pareiza guļas vieta – stingrs matracis, atbilstošs pagalvis. Vēlāk – vingrinājumi muskuļu stiprināšanai. Regulāra vingrošana ķermenim ļaus vieglāk pretoties mūždien uz viena pleca nestai somai, neērtai pozai pie rakstāmgalda. Tomēr arvien biežāk skolas vecumā ir klāt skolioze – mugurkaula deformācijas, kad līdzēt var ārstnieciska vingrošana. Nākamais “krīzes vecums”, kad organisms dod ziņu, ka kompensācijas rezerves ir izsmeltas, ir 45 – 50 gadi.
“Ap gadiem piecdesmit daļa cilvēku sāk “apvelties”. Ja parādās liekais svars un nav trenēta presīte, muguras muskuļi, tas ir trieciens, milzīga slodze jostas un krustu rajonam. Mugurkaulājs jau faktiski ir sīku locītavu virkne,” skaidro ārste.
Vismaz pāris reižu nedēļā katram vajag kārtīgi pavingrot, viņa atgādina. Vislabāk tomēr iet uz nodarbībām, kur treneris ir ar medicīnisku izglītību.
Stresa sāpes
“Tur jau tā nelaime, ka liels cilvēks par sevi lielākoties nedomā – sēž visu dienu pie datora un strādā. Tā jau ir klasika – ja sāp plaukstas pamatnes locītava, tātad visu dienu strādā ar “peli”, bet atbalsta plaukstai nav. Vēl vienas stresa sāpes – kā sākas ravēšanas sezona, tā sāp pirksti,” vērtē reimatoloģe. Monotons, ilgstošs darbs ir liels pārbaudījums – kāda kundze Anglijā sabeigusi pirkstu locītavas, visu dienu pakodama mazus cepumiņus – pa vienam ņem no plāts un liek kārbiņās. Varētu likties, ka cilvēkam slodze nav liela, koki nav jācērt, bet mazajām locītavām, saitēm tā nešķiet. Kāds puisis no Īrijas atgriezies ar sāpēm plecā un elkonī – pa 12–14 stundām dienā krāsojot mājas. Ja cilvēks pats nemāk piebremzēt, padomāt par savu veselību, kas viņam noderētu vēl ilgi, rodas problēmas. D. Saulīte-Kandēvica teic, ka jārēķinās arī ar iedzimtību, katram var būt citāda izturība pret noteikta veida slodzi. Adītājas, rokdarbnieces, kuru pirkstiem arī būtu slodze, tomēr tik bieži nesūdzas – tā kā tas ir vaļasprieks, viņas laikus met mieru, nepārpūlas, jo jādara arī daudz kas cits.
Mieru un vēsumu
Sāpes izraisa ne tikai locītavas iekaisums – tās var būt neiroloģiskas izcelsmes, izstarot no kāda nerva. Pirmā palīdzība akūta locītavu iekaisuma, sasituma gadījumā – vēsa komprese. Tā var būt arī kāposta lapa, čuru komprese. No ievu un vītolu mizām, kurās ir dabīgais aspirīns – salicilskābe, pavasaros var gatavot izvilkumu šņabī, kam būs pretiekaisuma efekts. Rudenī gabalos griež svaigus kastaņus un aplej ar šņabi. Ziemassvētkos nemet ārā valriekstu plātnītes, arī var gatavot uzlējumu.
Locītavai vēlams pilnīgs miers. Slodzi palīdzēs mazināt ortozes vai vismaz elastīgā saite. Ja sāp celis vai potīte, staigāt nevajadzētu, taču locītavu varētu lēnām kustināt, piemēram, sēdus vai guļus stāvoklī.
Varētu likties – ja sāpes ir tik apgrūtinošas, cilvēks ātri tiek līdz dakterim. Tomēr nē. “Cits mokās gadu, cits – pusotru, divus. Bet sevišķi reimatoīdā artrīta gadījumos ir svarīgi agrīni sākt ārstēšanu. Tad ir vieglāk, mazāk deformāciju,” norāda D. Saulīte-Kandēvica.
Mudina kustēties
“Stundu nūjot gar jūras krastu!” uz jautājumu, kas ir labākais pret kaulu sāpēm, smaidot atteic pensionēta aktrise Zigrīda Rūtiņa, kura pārkāpusi jau 80 gadu slieksnim. Taujāta vel pēc kādas receptes, viņa padomā un piebilst: “Baseins arī ir labs. Siltumā tur labi var izvingroties.”
