Gulbenietim Ervīnam Bukšam ļoti patīk rosīties virtuvē. Izrādās, ka tikai sestdienās un svētdienās viņš šo vietu atvēl dzīvesbiedrei. Jau pusaudža gados Ervīns vēlējies apgūt pavāra profesiju, bet apkārtējie, to uzzinot, bilduši, ka tā neesot vīrieša cienīga profesija, tāpēc šodien viņš šo nepiepildīto sapni pārvērš realitātē savā virtuvē.
“Mana krustmāte visu mūžu ir strādājusi par pavāri. Mēs bieži ar viņu tikāmies un kopīgi mēdzām kaut ko pagatavot. Arī mammai prasīju, lai pagatavo vienu vai otru ēdienu. Vēroju, kā viņa to dara. Pamazām arvien vairāk arī pats sāku pievērsties ēst gatavošanai. Iepazinu dažādas ēdienu receptes, pēc kuru izlasīšanas gandrīz vienmēr ļaujos dažādiem eksperimentiem, jo tas, kas uzrakstīts par viena vai otra ēdiena gatavošanu, ir ļoti virspusēji. Necenšos precīzi ievērot norādītos produktu daudzumus, bet daudz ko pievienoju pēc savām garšas izjūtām,” stāsta Ervīns. Viņš nenoliedz, ka dažkārt neizdevies sasniegt vēlamo rezultātu, bet tā notiekot ļoti reti.
Plovs jāgatavo brīvā dabā
Firmas ēdiens Ervīnam ir plovs, kas viņam izdodas ļoti garšīgs. To viņš gatavo vismaz pāris reizes mēnesī, jo šo ēdienu iecienījuši arī visi pārējie ģimenes locekļi. Tā gatavošanā ar savu praktisko pieredzi dalījies kāds Ervīna draugs, kurš savulaik dienējis Kazahstānā. “Plovu gatavoju pēc viņa receptes, lai gan visiem ploviem šī gatavošanas tehnoloģija ir vairāk vai mazāk vienāda. Tomēr pie mums ne vienmēr ir pieejama aitas gaļa, tāpēc tās vietā izmantojam cūkgaļu, lai gan tā ir ārkārtīgi liela atšķirība. Jebkurš, kurš gatavo plovu, teiks, ka šis ēdiens izdodas daudz garšīgāks, ja to gatavo nevis uz gāzes vai elektriskās plīts virtuvē, bet brīvā dabā čuguna katlā uz ugunskura. Arī es mājās plovu gatavoju speciāli tam domātā čuguna katlā, tomēr arī tad neizdodas dabūt to garšu, kāda ir ārā gatavotajam,” stāsta Ervīns. Protams, arī virtuvē gatavotais plovs, papildināts ar dažādām garšvielām, būs ļoti garšīgs. Būdams Ungārijā, Ervīns iemācījies pagatavot arī gulašzupu, kas viņam garšojot pat labāk nekā soļanka. Ģimene esot iecienījusi biezzupas, tāpēc, piemēram, frikadeļu zupa visiem šķietot pārāk plāna.
Negaršo sarkanās bietes
Ervīns dejo deju kopā “Ratiņš”. Kopā ar kolektīvu ir iepazītas daudzas valstis un arī to virtuve. Ja Ervīns kādā braucienā nav piedalījies, tad kāds no dejotājiem tradicionāli viņam kā suvenīru atved kādu interesantu garšvielu. “Man patīk eksperimentēt ar garš-vielām, lai gan latviešiem galvenās garšvielas ir sāls, pipari, dilles un ķiploki,” saka Ervīns. Viņš labprāt cep arī dažādus vienkāršus saldos sacepumus. Piemēram, no Ervīna ātrās ābolkūkas recepti aizguvusi arī viņa sievasmāte. Ābolkūku viņš cep bieži, īpaši ābolu laikā.
Ervīns atklāj, ka viņam negaršo sarkanās galda bietes, tāpēc mājās netiek vārīta ne biešu zupa, ne arī gatavoti biešu salāti. “Interesanti, ka bietes man negaršo, bet es no dažādiem salātiem kā pirmos vienmēr izvēlos siļķi kažokā, kuru sastāvā ir arī bietes. Tad man tās netraucē. Es bietes neēdu arī bērnībā,” smejas Ervīns, kurš ne tikai ģimeni, bet arī savus draugus pārsteidz ar ēst gatavošanas prasmi. Ja mājās ir paredzamas viesības, tad viņš labprāt gatavo arī dažādus salātus. Kopā ar tiem, piemēram, Ziemassvētkos neiztrūkstoši galdā tiek celts cepetis.
Cenšas nogaršot neiepazīto
Apmeklējot dažādus pasākumus, kā arī apceļojot citas valstis, Ervīns vienmēr cenšas pagaršot kaut ko netradicionālu. Viņš atceras, kā Valensijā (Spānija) pirmo reizi nogaršojis gliemežus, kas bijuši garšīgi. Diemžēl neesot sanācis iepazīt Āzijas valstu virtuvi, piemēram, kādu kraukšķīgu uz uguns ceptu vaboli vai kāpuru.
Recepšu grāmatas Ervīns īpaši nepēta, bet, ja mājās ir vistas gaļa un no tās gribas pagatavot kaut ko līdz šim nebaudītu, viņš internetā ātri sameklē kādu recepti un ķeras pie darba. Arī ēdienu gatavošanas pārraides televīzijā Ervīnu īpaši nesaista, jo bieži vien tiekot gatavoti tādi ēdieni, kuru pagatavošana lielākajai sabiedrības daļai neesot pa kabatai. “Cik tad mums Latvijā ir to miljonāru, kas var gatavot superdārgus ēdienus…” prāto Ervīns.
Ābolkūka
1 glāze cukura, 1 glāze miltu, 5 olas. Visu sajauc. Ābolus nomizo un sagriež smalkās šķēlītēs. Ietauko trauku, kurā kūka tiks cepta. To pieber ar sagrieztajiem āboliem un aplej ar sagatavoto masu. 180 grādos cep 45 minūtes. Pēc izņemšanas no cepeškrāsns kūkas virsmu Ervīns pārsmērē ar skābo krējumu, jo tad tā nav tik sausa. Cukuru neber, jo kūka tāpat jau ir pietiekami salda. Ābolu vietā var izmantot arī dažādas ogas vai citus augļus.
Siera zupa
Katlā ielej 3 litrus ūdens un ieliek 0,5 kilogramus vistas filejas. Obligāti uzreiz jāpiegriež sīpols, jo tas buljonam piešķir labu garšu. Pievieno sāli un piparus. Kad fileja izvārījusies, ņem ārā un smalki sagriež. Buljonā ieber paciņu rīsu. Vāra aptuveni četras piecas minūtes. Pievieno apmēram 200 gramus sagrieztu burkānu un 300 līdz 400 gramus sagrieztu kartupeļu. Garšas buķetei var pievienot 200 līdz 300 gramus sagrieztas žāvētas kadiķa gaļas, jo vistas gaļa ir pārāk maiga. Visu vāra. Kad viss gatavs, pievieno 2 paciņas kausētā siera “Dzintars”. Var pievienot arī puravus vai saldētas pupiņu pākstis.
Plovs
Nepieciešams kilograms cūkas vai aitas gaļas, kilograms sīpolu, kilograms burkānu, rīsi, ķiploki un dažādas piedevas. Katlā ielej eļļu un liek sutināties sagriezto gaļu, pievieno sāli, piparus un citas garšvielas. Gaļu sutina tik ilgi, kamēr tā vēl īsti nav sasniegusi gatavību. Tad gaļu pārklāj ar sagrieztu sīpolu un burkānu kārtu. Šīs sastāvdaļas nejauc, lai gaļas radītais aromāts, ceļoties uz augšu, iesūktos burkānos un sīpolos. Pa to laiku jau tiek mērcēti rīsi. (Ervīns izvēlas parastos rīsus, kas nav maisiņos.) Rīsus, mainot ūdeni ik pēc pusstundas, mērcē piecas līdz sešas reizes, jo tad tie iegūst citu garšu. Mērcēšana ilgst vismaz trīs stundas. Visu sautē tik ilgi, kamēr burkāni kļūst mīksti. Tad pa virsu klāj izmērcēto rīsu kārtu. Visam pa virsu lej ūdeni tā, lai tas pārklātu rīsus. Ik pēc 15 līdz 20 minūtēm ūdens pazūd. Tad ūdeni uzlej atkal, lai būtu mitrums, jo ar tvaiku vien nepietiek, lai rīsi kļūtu mīksti. Liešana nevar būt strauja, jo virsmai jābūt gludai. Visu sautē tik ilgi, kamēr rīsi gatavi. Galvenais – neko nejaukt! Būs vajadzīgas vismaz četras stundas.
