Administratīvi teritoriālā reforma tika īstenota 2009.gadā. Gulbenes rajona teritorijā tika izveidots viens Gulbenes novads bijušā rajona robežās.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija līdz šī gada beigām plāno vērtēt pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas norisi, sagatavojot argumentētu analīzi un priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs kādā intervijā laikrakstam “Diena” nesen atzinis, ka līdzšinējā reģionālā reforma nav devusi gaidīto efektu. Viņš bildis, ka “tā arī neesam ieguvuši pēc savas ekonomiskās varēšanas līdzvērtīgus novadus, ir pilnīgs jūklis”. E.Sprūdžs saistībā ar Nacionālās attīstības plānu vēlas virzīt savu vīziju par administratīvi teritoriālo iedalījumu, kas skar reģionus kā ekonomiskas vienības. Te domāti pieci reģioni – Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga, kā arī rajoni to iepriekšējās robežās.
Lielu ieguvumu nav
Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa atklāj, ka savulaik bijusi viena no administratīvi teritoriālās reformas pretiniecēm, taču, būdama reāliste un saprotot, ka reforma notiks, aicinājusi domāt, kā šo situāciju izmantot, kā gūt maksimālu labumu vai vismaz mazāko ļaunumu no reformas rezultāta. “Dažiem pagastiem bija ideja veidot atsevišķus novadus. Tomēr, analizējot un pārrunājot dažādus modeļus, mēs, toreizējie pašvaldību vadītāji, nonācām pie vienota viedokļa par novadu rajona robežās. Valsts prezidents, viesojoties Gulbenē, izteica atzinību mūsu novada modelim. Ar šodienas pieredzi varu teikt – domājot par visu bijušo rajonu kopumā, šis noteikti ir labākais risinājums, ja pieņemam, ka reformai bija jānotiek, bet par to varētu strīdēties, jo nekādus lielus ieguvumus no reformas nevaru nosaukt,” saka S.Daudziņa. “Varu teikt, ka esam centušies strādāt, lai iedzīvotāji nejustu reformas sekas – saglabāt maksimāli visus līdzšinējos pakalpojumus, vienlaikus radot jaunus, kopjot katra pagasta tradīcijas, labo pieredzi pārņemot uz citām pārvaldēm, bet neko nesagraujot. Pilsēta novadā ir viena, tas ir labi, jo nav konkurences. Un velti reizēm pilsētnieki pārmet par to, ka lauki tiek vairāk aprūpēti. Vairāk nekā puse no kopējās kredītu summas ir pilsētai, tuvākajā nākotnē plānojam pilsētas attīstībā vēl ieguldīt apmēram 4 miljonus. Milzīgas ekonomijas reformas rezultātā nav, jo visās agrākajās pašvaldībās esam saglabājuši pārvaldes, optimizējot darbinieku skaitu. Ir līdzīgas pašvaldības pēc lieluma, kurās nav pat pilsētas pārvaldes, pagasti savienoti pa vairākiem kopā, ir lielāka centralizācija. Mums jārūpējas par mūsu cilvēkiem, ar milzīgu mazināšanu un iestāžu likvidēšanu šīs rūpes nav savienojamas. Jau tāpat iedzīvotāju skaits mazinās.”
Pārāk agri izdarīt
secinājumus
Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs atzīst, ka vēl ir pārāk īss laiks pagājis kopš pašvaldību reformas, lai izdarītu kardinālus secinājumus un teiktu, vai tā ir izdevusies vai nav. “Jebkura reforma prasa pārejas periodu, lai varētu saprast plusus un mīnusus. Pašvaldību reformai gatavojās ļoti ilgi, un politiskā līmenī tā kā karsts kartupelis tika viļāta no vienas puses uz otru labu laiku, ar lielām grūtībām tā arī tika pieņemta un daļai pašvaldību arī šodien tā ne visai patīk,” secina Nikolajs Stepanovs. “Novadi, kas izveidojās, ir mazi un lieli, ir arī reģionālie un nacionālie centri, tāpēc arī ir šāda sadrumstalotība, bet citādāk nevar būt. Vidzemes reģionā Naukšēnu novads, piemēram, ir vismazākais novads, taču mēs varam teikt, ka tas ir diezgan stabils, jo tajā ir pietiekami labi attīstīta uzņēmējdarbība, ir darbavietas, ir sagatavota infrastruktūra, taču tajā pašā laikā ir arī lielāki novadi, kur tas viss nav tik labi attīstīts. Lai gan kopumā tomēr ir jāatzīst, ka lielāks novads jebkurā gadījumā būs vairāk pasargāts no krīzes vai neveiksmes momentiem nekā mazie novadi.” Viņš piebilst, ka reformas nostādnes bija – bijušo pagastu centrus nelikvidēs, bet tur vajadzētu tikai tik daudz personāla, lai varētu apkalpot cilvēkus, bet visas pārējās darbības notiktu e-versijā. “Diemžēl tas ir aizmirsts, pēkšņi ir pieauguši štati, kas nemaz nav vajadzīgi,” uzskata N.Stepanovs.
Paliktu pie iepriekšējā
modeļa
Druvienas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Graumanis, runājot par reformu, atzīst, ka viss neesot tik traki, kā sākumā šķitis. “Vismaz mūsu novadā izdzīvot varam visi. Protams, visām vēlmēm naudas nepietiek, jo neesam vēl atgriezušies iepriekšējā pirmskrīzes perioda līmenī, taču mēs, pagastu pārvaldes, varam nodrošināt vismaz minimālās prasības un varam sniegt arī funkcijas, kas mums ir noteiktas. Mēs varam tikai analizēt to, kas ir, un minēt, vai būtu bijis labāk vai sliktāk citā variantā. Ja būtu bijusi iespēja izvēlēties palikt pie iepriekšējā modeļa – rajons un pagasti, es droši vien būtu to izvēlējies, jo tagad novadā visa lēmumu pieņemšana notiek lēnāk. Kādreiz daudz ko varējām daudz ātrāk un operatīvāk izdarīt. Tagad visa šī sistēma ir lielāka un smagnējāka,” saka J.Graumanis.
Jāpārskata funkcijas
J.Graumanis piebilst, ka runas par reģioniem ir bijušas visu laiku, taču ministrijas nevēlas atteikties no funkcijām, ko pareizāk būtu veikt tieši reģionos, tas vienlaikus nozīmē arī atteikšanos no finansējuma. “Jau tobrīd, kad tika veidoti plānošanas reģioni, tas bija redzams – tika teikts, ka plānošanas reģioniem tiks nodotas tādas un citādas funkcijas, bet beigās tas nenotika. Protams, viņi savas funkcijas, kas saistītas ar plānošanu un projektiem, pilda, taču es domāju, ka visas šīs funkcijas būtu jāpārskata.”
N.Stepanovs atzīst, ka reģionu reforma ir vēl priekšā. Viņaprāt, reģioni ir vajadzīgi. “Reģions ir posms starp centrālo valdību un pašvaldībām, kas aizstāv lauku attīstību, taču reģionam juridiski pašreiz ir tik maz funkciju. Mēs esam maza valsts, taču tik un tā starp pieciem reģioniem ir atšķirības un mēs reģionā taču tuvāk redzam visas nepieciešamības. Pašreiz top Nacionālās attīstības plāns 2014.- 2020.gadam. Tempi tā izstrādei ir ļoti ātri, bet veicas diezgan grūti – ministriju pārstāvji domā tikai par sevi, bet domas par laukiem un reģioniem paliek otrajā plānā. Iet smagi, bet mēs cīnāmies,” norāda N.Stepanovs.
Pašvaldības lielums nav noteicošais
S.Daudziņa gan uzskata, ka turpmākām reformām mūs nevajadzētu skart. “Mūsu lieluma pašvaldībām otrā līmeņa pašvaldības (reģioni, apriņķi vai kā citādi tie tiks saukti) nav vajadzīgas. Maziem novadiem, kuri, piemēram, paši nevar pārraudzīt sabiedriskos pārvadājumus vai kuriem jāsadarbojas valsts iestāžu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā un kuriem nav visu iestāžu, kuras sniedz pašvaldības pakalpojumus, varbūt vajadzīgs kāds kurators. Mums tas ir lieks starpposms starp ministrijām un pašvaldību,” uzskata S.Daudziņa. “Esmu dzirdējusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra E.Sprūdža izteikumus, ka reforma nav devusi gaidīto rezultātu. Domāju, ka tas tēmēts uz mazajiem novadiem. Jēdziens “pašvaldība” norāda, ka valdība ir uz vietas. Šis jēdziens zaudē nozīmi, ja citiem ārpus pašvaldības šķiet labāk zināms, kā mums dzīvot uz vietas. Ja pašvaldība var nodrošināt savu funkciju izpildi un iedzīvotāji ar to ir mierā, tad tā arī jāatļauj dzīvot. Ne jau pašvaldības lielums ir noteicošais, bet finanšu plūsma un Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļu pieejamība.”
tautas viedoklis:
Zemnieks Valters Eglītis no Rankas pagasta norāda, ka viņš nekādu labumu no novada izveides nesaskata, un piebilst, ka izdevīgāk būtu bijis, ja būtu palicis tāpat, kā bija agrāk, un visa lemšana notiktu pagastā uz vietas. “Kādās nomalēs cilvēki dzīvo, kādos apstākļos, kādi ir ceļi ziemā? Tas taču nekur netika izsvērts, tikai izveidoja novadus, bet ko tas ir devis? Izskatās, ka tiem, kas tur, augšā, sēž, it nemaz nav izpratnes par to, kā cilvēki dzīvo laukos. Nekad neviens arī nav braucis un konsultējies ar lauku cilvēkiem un ņēmis vērā viņu viedokli.”
Staru kultūras nama vadītāja Astrīda Vilciņa atzīst, ka katram novadam ir sava izveidošanās vēsture, būs tādi novadi, kas ir ieguvēji, un arī tādi, kas kaut ko ir zaudējuši, tādēļ arī būs lielā viedokļu daudzveidība par reformas lietderību. “Mūsu novadā, man šķiet, problēmu nav, esam palikuši savās kopīgajās mājās ar savu centru, arī visi pagasti, manuprāt, ļoti labi sadzīvo. Apsverot to, kā centralizētā novada pārvalde ietekmējusi mūsu dzīvi, es uzskatu, ka no pašām pārvaldēm ir atkarīgs, cik mēs iegūstam, cik esam aktīvi un cik mums ir drosmes cīnīties par to, kas mums pienākas,” saka A.Vilciņa.
