Daudziem cilvēkiem, sevišķi sievietēm, tā ir aktuāla problēma. Slimas kāju vēnas, kas izspiedušās uz āru, cilvēkam rada diskomfortu ne tikai estētiskā ziņā. Kājas pietūkst un sāp.
Daudziem cilvēkiem, sevišķi sievietēm, tā ir aktuāla problēma. Slimas kāju vēnas, kas izspiedušās uz āru, cilvēkam rada diskomfortu ne tikai estētiskā ziņā. Kājas pietūkst un sāp.
“Daudzi ir raduši strādāt un atmest ar roku ārstiem līdz pašam pēdējam brīdim. Cieš veselība. Nereti šādos gadījumos slimās kāju vēnas vietām pārvēršas čūlās, kas struto un nedzīst gadiem,” stāsta ārsts Juris Sproģis. Viņš apgalvo, ka strutojošā brūce pati no sevis nesadzīs, ir nepieciešama kompleksa ārstēšana. Ja vēnu saslimšanu konstatē sākotnējā stadijā, tad palīdz medikamentoza ārstēšana. Vēlāk jau var būt nepieciešama operācija. Tad slimās vēnas no kājām tiek izņemtas, jo no tām nav nekāda labuma. “Slimas vēnas tikai traucē, pastiprina noguruma sajūtu. Vakaros kājas ir piepampušas,” saka ārsts. Atveseļotas kājas izskatās labāk, un pacientam nav arī sliktas pašsajūtas.
Vēnas “izstaipās”?
Slimas vēnas vai vēnu mazspēja parasti esot ģenētiski iedzimta. Ir dziļās vēnas, kas atrodas dziļumā starp kauliem un muskuļiem, un ir virspusējās, kas ir zemādā.
“Kad virspusējās vēnas kļūst slimas, tad asinis pa tām necirkulē tik labi, kā vajadzētu. Vienkārši sakot, vēnas izstaipās, tām zūd mehāniskās īpašības, veidojas tādas kā kabatas, kurās sastājas asinis. Veidojas trombi. Tas nozīmē nepatīkamas sajūtas un sāpes. Pacients tad saka: “Man kājas ir kā bluķi.” Uz kājām ir sāpīgi sarkani kunkuļi – vēnu mezgli. Ja to visu neārstē, tad ar laiku kāju apakšstilbi kļūst tumšāki potīšu vietās. Un pēc tam veidojas čūlas. Tad slimās vēnas ir jāizoperē. Dziļās vēnas, kas ir veselas, kompensē asinsriti. Momentā zūd smaguma sajūta. Taču, ja slimas ir arī dziļās vēnas, tad operācija neder. Nepieciešama medikamentoza ārstēšana,” skaidro J.Sproģis.
Vairāk ar šādu vainu sirgstot sievietes (attiecībā pret vīriešiem – 1:4), jo viņām grūtniecības laikā kājām ir liela papildslodze. Bieži vien slimas kāju vēnas ir sievietēm, kas strādā smagu lauku darbu. J.Sproģis atceras, ka jaunākajai pacientei, ko ārstējis, bijuši 18 gadi, bet vecākajai – 72.
Saldēšanas terapija
J.Sproģis nešaubās, ka arī lauku rajonu centru slimnīcās ārsti operē slimas kāju vēnas un dara to labi. “Taču rajona slimnīcā gadā varbūt notiek 20 šādas operācijas, bet es un mana kolēģe – ārste Liāna Miķelsone gadā veic pusotra simta šādu operāciju. Mēs specializējamies vēnu ārstēšanā. Un tā tomēr ir atšķirība. Mums uz to lietu, kā saka, ir “piešauta” roka,” saka J.Sproģis. Abi ārsti ir vienīgie Latvijā, kas operācijās izmanto ne tikai klasisko metodi, bet arī tā saucamo saldēšanas terapiju. “Aizguvām šo metodi no kolēģiem Francijā. Mums ir speciāla aparatūra saldēšanas terapijai, ārstējot slimās vēnas,” stāsta J.Sproģis.
Salīdzinot abas operāciju metodes, ārsts atzīst, ka ir tomēr atšķirība, “vai brauc ar žiguli vai mersedesu”. Otrajā gadījumā pēc tālā ceļa esi mazāk noguris. Lai gan, protams, kā vienā, tā otrā gadījumā var tikt uz priekšu.
Nav vajadzīgs nosūtījums
Lai ārstētos pie J.Sproģa privātajā klīnikā, nav vajadzīgs ģimenes ārsta nosūtījums. “Vispirms mums var piezvanīt. Sarunāsim noteiktu konsultācijas dienu un laiku klīnikā. Konsultācija parasti maksā no trim līdz pieciem latiem. Novērtējam pacienta veselības stāvokli un izvēlāmies ārstēšanas metodi. Ja nepieciešama operācija, tad pacientam vispirms ir jāveic analīzes. Vispārēji izmeklējot pacientu, secinām, vai operācija var notikt tuvākajā laikā, vai tomēr pacientam vispirms ir jāuzlabo vispārējais organisma stāvoklis. Piemēram, neoperējam, kamēr pacientam asinīs ir paaugstināts cukura līmenis,” saka J.Sproģis.
Atbild par dzīvību
Operējot parasti neizvēlas vispārējo narkozi, kas ir veselībai kaitīga. Operācijās piedalās sertificēti anesteziologi, kas ikdienā strādā P.Stradiņa slimnīcas reanimācijā un dzemdību namā. “Tie ir augstākās klases anesteziologi,” uzsver J.Sproģis.
Operācijas cenā esot pusdienas, vakariņas un brokastis nākamajā rītā. “Nākamajā dienā pacientu jau laižam mājās. Slimnīcā cilvēks pavada tikai vienu diennakti,” stāsta ārsts.
J.Sproģis atzīst, ka pacientiem izdevīgākais ārstēšanās laiks ir ziemā, kad lauku darbi apdarīti. Var ārstēties arī jebkurā citā gadalaikā. Taču pavasarī J.Sproģis atturas operēt pacientus, jo “sulu laikā” brūces ilgāk asiņo un tik ātri nedzīst.
Govi nevajag pārdot
Daudzi iedomājoties, ka ārstēšanās privātajā klīnikā ir dārga. Ārsts atceras gadījumu, kad “kāda lauku mammīte” atbrauca savas slimās kāju vēnas Rīgas dakteriem rādīt un bija pārsteigta, ka par konsultāciju vajadzēja samaksāt tikai trīs latus. Pie galvaspilsētas dakteriem braukdama, viņa bija pārdevusi govi.
Telefons konsultācijām – 7143955.
