Svetlana Zīlīte, sociālā darbiniece
Nav tā, ka vientuļie cilvēki pagastos būtu atstāti bez uzmanības. Tas nebūtu normāli. Visi pensionāri ir uzskaitē. Likums nosaka rūpēties par cilvēkiem, kuriem nav tuvinieku, proti, nav bērnu un mazbērnu. Nodrošinām mājas aprūpi. Ja tas nav iespējams, tad viņus aprūpē pansionātā. Šobrīd, piemēram, mūsu pašvaldībai ir ļoti maz līdzekļu, tomēr mēs cenšamies nodrošināt mājas aprūpi. Bet ir tādi sirmgalvji, kuriem bērni ir, bet viņi dzīvo citur, un sirmgalvis nāk un lūdz palīdzību. Tomēr bērniem taču ir pienākums rūpēties par saviem vecākiem.
Vjačeslavs Bogdanovs, mācītājs
Es domāju, ka primārais valstij ir rūpēties par viņiem, bet otra lieta ir – ja baznīca būtu bagātāka un ja tai būtu atbilstoši spēki, tad arī baznīca varētu uzņemties kaut kādu šefību un rūpes par viņiem. Uzmanība vientuļiem sirmgalvjiem būtu jāpievērš 24 stundas diennaktī. Ir skaidrs, ka sociālais darbinieks nav pārdabiska būtne un viņš visu nevar paspēt.
Vientulība – tā nav tikai tāda problēma, ka cilvēks dzīvo viens pats. Tur var rasties daudz dziļākas problēmas. Un tā ir garīga vientulība, kas ir daudz ļaunāka.
Dzintars Galejs, pensionārs
Pirmkārt, par veciem ļaudīm būtu jārūpējas viņu bērniem. Ja bērnu nav, tad pašvaldībām. Pašvaldībā, bez šaubām, nonāk līdzekļi no nodokļiem. Šie līdzekļi būtu jānovirza šo cilvēku aprūpei un jāsniedz materiāla palīdzība, lai sirmgalvji būtu apģērbti un paēduši. Arī man ir daudz gadu, bet es cīnos un vēl palīdzu citiem, bet ir ļoti patīkami, ja pievērš uzmanību, un jo biežāk, jo labāk. Vientulība katra cilvēka dzīvē ir vislielākais ienaidnieks. Pašvaldībām vajadzētu biežāk organizēt dažādus izbraucienus veciem vientuļiem cilvēkiem.
