Strīdējāmies ar kolēģi, kāpēc tieši ZZS un “No sirds Latvijai” iekļuvusi KNAB lamatās un kāpēc tas noticis tieši šobrīd. Man šis jautājums “ Kāpēc šobrīd?” vienmēr ir izraisījis gandrīz vai dusmas, jo tieši tā vienmēr atbumbo politiķi, uz kuriem krīt kaut kāda aizdomu ēna. Tikpat labi var jautāt, kāpēc ne tagad? Un ja ne tagad, kad tad? Vienmēr būs kāds pirmsvēlēšanu laiks, kādas amatpersonas pārvēlēšana, un tāda laika, kad būs piemēroti KNAB uzsākt lietu, acīmredzot nebūs nekad, bet jāsāk taču kaut kad ir. Neapšaubāmi pārkāpumi finansēšanā ir arī citām partijām, un mēs varam tikai cerēt, ka KNAB pie tiem strādā. KNAB lietas diemžēl bieži beidzas ar neko, jo, kā vienmēr, pietrūkst pierādījumu. Iesaistītajiem politiķiem tas ir pa prātam, savukārt sabiedrībā vēl vairāk vairojas neuzticība visam – politiķiem, Saeimai, tiesībsargājošajām iestādēm un galu galā arī valstij. Un tā atkal iespēja Kremlim ar jaunu jaudu darbināt savu propagandas mašīnu. Man vienmēr ir grūti saprast, cik vieglprātīgi politiķi rotaļājas ar sabiedrības uzticību, neizprotot vai izliekoties, ka nesaprot, cik ļoti tas ir saistīts ar valsts drošību. Šajā lietā ar nelikumībām partiju finansēšanā, manuprāt, ir kāds ieguvums – no amata bija spiests atkāpties Jūrmalas domes vadītājs Truksnis. Kā zināms, mēri mūsu valstī bieži neatkāpjas, lai kas notiktu. Pārdomas raisa miljonāra Jūlija Krūmiņa atklāsmes par koruptīvo politisko un uzņēmējdarbības vidi 2016.gadā, kas – pats trakākais – gandrīz vai neatšķiras no 1996.gada.
