Mazo dārzu īpašnieki arī Gulbenes pilsētā un novadā dažādā veidā ir pieteikuši karu kartupeļu lapgrauzim jeb Kolorādo vabolei. Arī pati savā dārzā pārliecinājos, ka kaitēklis uzklupa jau pašām pirmajām kartupeļa lapiņām, kas tik tikko bija izspraukušās no zemes. Augsnē labi pārziemojušās vaboles dārzu pārstaigāja jau krietni pirms kartupeļu sadīgšanas.
Labvēlīgi apstākļi
Ja nelielā platībā ar kaitēkli iespējams cīnīties, regulāri nolasot vaboles un to kāpurus, kā arī ar rokām iznīcinot svaigos dējumus, tad daudz grūtāk vaboli apkarot lielos kartupeļu laukos. Lizuma pagasta pieredzējušais kartupeļu audzētājs Uldis Pūcītis novērojis, ka šogad Kolorādo vaboļu ir ārkārtīgi daudz. “To noteikti ir vairāk nekā citus gadus. Pagaidām vēl neesmu sācis ar tām cīnīties, bet tad, kad parādīsies kāpuri, nāksies stādījumu miglot. Šobrīd to vēl nav nozīmes darīt. Vaboles augsnē šoziem ir labi pārziemojušas,” uzskata U.Pūcītis. Miglošanai lauksaimnieks izmanto labi zināmos augu aizsardzības līdzekļus “Fastaks” ,”Decis” un “Aktara”. U.Pūcītis, pārlūkojot stādījumu, secinājis, ka pagaidām vēl nav novērojamas kartupeļu lakstu puves pirmās pazīmes, bet ir pārliecināts, ka šajos mitrajos un arī daždien siltajos laika apstākļos no tās izbēgt nebūs iespējams. “Lietus un siltais laiks ir slimības attīstībai ļoti labvēlīgi apstākļi,” bilst audzētājs.
Kaitēklis pielāgojas
Galgauskas pagasta kooperatīvās sabiedrības “Kopdarbs” vadītājs Kārlis Matīss stāsta, ka šogad kartupeļi stādīti nedaudz vēlāk kā iepriekšējos gados, tāpēc vēl neesot apsekotas tiem atvēlētās platības. “Augu aizsardzības dienesta speciālisti man ieteica pieteikt līdzekli kartupeļu lapgrauža apkarošanai. Pagājušajā gadā ar to bija iespējams cīnīties tikai ar “Aktaru”, jo nekas cits nelīdzēja. Man šķiet, ka šis kaitēklis jau ir pielāgojies pie citiem augu aizsardzības līdzekļiem. Ir bijuši gadi, kad vaboles olas sadējušas tikai atsevišķos kartupelāja puduros, un ir iespējams vispār iztikt bez miglošanas. Dējumiem lielā platībā neko izdarīt nevar. Jācīnās galvenokārt ar kāpuriem, kas cerus var noēst līdz pat zemei,” stāsta K.Matīss. Kartupeļu audzētājs skaidro, ka augu aizsardzības līdzeklis “Aktara” ir tiešās iedarbības insekticīds, kas caur lapām nonāk auga sulā. Arī K.Matīss ir pārliecināts, ka šogad nāksies cīnīties ar lakstu puvi, ko veicina mitrums. Šogad “Kopdarbs” kartupeļus audzē 80 hektāru platībā, kas ir salīdzinoši vairāk nekā pērn. “Par spīti tam, ka pērn beigās nācās pārdot kartupeļus par četriem santīmiem, šogad iestādījām vairāk kartupeļu, cerot, ka tādējādi atgūsim zaudēto,” prāto K.Matīss.
Pirmie simptomi – uz lapām
Valsts augu aizsardzības dienesta interneta mājas lapā lasāms, ka lakstu puvi izraisošā sēne inficē kartupeļu lapas, stublājus, bumbuļus, dīgstus. Pirmie slimības simptomi parādās uz lapām vasaras otrajā pusē, parasti kartupeļu ziedēšanas sākumā. Vispirms uz kartupeļu cera apakšējo lapu malām parādās izplūduši pelēcīgi brūni plankumi, kuri vēlāk nekrotizējas. Mitrā laikā ap plankumiem lapu apakšpusē redzama pelēki balta apsarme. Sausā laikā lapu augšpusē ap plankumiem vērojama gaiša olīvzaļa apmale. Plankumiem palielinoties, sarmainā apmale virzās uz lapas veselo audu pusi.
Uz stublājiem un lapu kātiem slimība parādās garu, brūnu joslu veidā. Sausā laikā slimības attīstība apstājas, plankumi kļūst drūpoši, bet mitrā laikā tie atkal turpina paplašināties un augi pūst. Slimība pārņem aizvien jaunas lapas un stublājus, līdz augs aiziet bojā. No slimajiem kartupeļu ceriem inficējas veselie augi. Sēnes attīstībai labvēlīgos apstākļos septiņās līdz desmit dienās var iznīkt laksti visā kartupeļu laukā.
