Jēcis sēž, pīpē, rausta plecus un pats ar sevi sarunājas. Amālija šim jautā: “Kas ar tevi notiek?”
“Klausies, Amālij, es nesaprotu, kā pa 27 dienām var izaudzēt vistu.”
“Pirmkārt, Jēcīt, tā nav vista, bet broilers. Un, otrkārt, ar mūsu tehnoloģijām un humanizāciju ne to vien var dabūt gatavu. Vai nelasīji, kā notiek Vācijā? No vistu spārnu galiem, knābjiem, protams, kopā ar galvu un sojas piemaisījumiem tiek ražotas izcilās un tautā iecienītās Vīnes desiņas. Bet lielākais triks, ka no kilograma izejvielu izražo pusotru kilogramu desiņu. Lūk, kas par tehnoloģijām! Mūsējie netiek līdzi. Zirga gaļa pelmeņos – tas ir nieks. Un tā organismam ir nepieciešama, satur vairāk proteīna.”
Jēcis brīdi padomā, tad saka: “Jā, pašreiz triku meistaru pietiek visās jomās. Bet reti kuri triki mūs pārsteidz. Mums izstrādājusies imunitāte. Ja nu tādi grandiozi triki, tad tos pamanām. Teiksim, tādi ikdienišķi sadzīviski triki, piemēram, kā uzbērt uz asfalta šķembas, asfaltā bedres aizpiķēt tā, lai izveidotos uzkalniņš. Tad rodas sajūta, ka tu brauc pa kartupeļu vagām. Ja iebrauc dziļā ar ūdeni piepildītā bedrē, tad iesaucies: uz asfalta ir arī grāvji! Tehnoloģijas pašreiz tādas, ka cenšas bedres uz grantēta ceļa aizpildīt ar sakasītām smiltīm no grāvmalām. Tā sakot, bez jaunas grants pielietošanas, jo neesot naudas. Kur paliek visu iekasēto nodokļu nauda, mēs nezinām. Lūk, tas jau ir liela mēroga triks.”
“Labi, Jēcīt,” Amālija šo pārtrauc, “saki man, vai mums, pensionāriem, ies cauri triks ar parakstu vākšanu un iesniegšanu Saeimā, lai panāktu tūlītēju pensiju indeksāciju?”
Jēcis atbild: “Nu, ja mums izdosies, tas būs grandiozs triks, par kuru es ļoti šaubos, un neceru to piedzīvot, kaut arī vēlos. Bet kas gan būtu dzīve bez trikiem? Pašreiz valdībā arī strādā izcili triku meistari, kuri Latvijas karti lāpa un pārlāpa. Nākotnē noteikti tā būs ļoti skaista. Arī vairums būs ļoti izglītoti cilvēki ar grandiozām zināšanām. Jāgatavojas nākotnei, kurā cilvēkiem fiziski nebūs jāstrādā, jo strādās tehnoloģijas.”
