Jāatceras, ka starp jāņuzālēm jūnija vidū zied arī vairāki aizsargājami augi.
„Lai neiedzīvotos nepatikšanās, pirms došanās puķu pļavā vai uz zāļu tirgu, ir jānoskaidro, kuri augi ir aizsargājami. Pieredze liecina, ka cilvēki augus visbiežāk plūc nezināšanas vai nevērības dēļ. Pēdējos gados, Jāņu laikā veicot kontroles reidus, daudzi pārdevēji zina, kurus augus drīkst, kurus nedrīkst tirgot,” stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Rita Jakovļeva.
Latvijas aizsargājamie augi ir dažāda veida savvaļas orhidejas – dzegužpirkstītes, dzegužpuķes, dzegužkurpītes un naktsvijoles. Aizsargājama ir arī pļavas un meža silpurene, staipekņi, lakši jeb mežloki, meža vizbulis, bezdelīgactiņa, Sibīrijas skalbe, jumstiņu gladiola un Eiropas saulpurene.
R.Jakovļeva atgādina, ka likumdošanā noteiktie sodi par aizsargājamo augu plūkšanu un tirdzniecību ir visai bargi – fiziskām personām līdz 500, bet juridiskām personām līdz 1000 latiem, konfiscējot arī nelikumīgi iegūtos augus. „Ja pamanāt, ka tiek tirgoti retie un aizsargājamie augi, zvaniet Dabas aizsardzības pārvaldei pa tālruni 67509545,” norāda pārvaldes darbiniece.
Ziedu pušķiem un vainagiem labāk izmantot bieži sastopamus, bet ne mazāk krāšņus pļavas augus, piemēram, pīpenes, madaras, rudzupuķes, āboliņu, smilgas, gandrenes, suņuburkšķus un citas, kas nav aizsargājami. „Ejot lūkoties jāņuzāles, ieraudzīsiet arī asinszāli un birztalu nārbuli, vībotnes, magones, raspodiņu un, protams, papardes. Tās visas ir plūcamas,” saka R.Jakovļeva. Arī Jāņuzāles nevajag plēst ar visām saknēm vai noplūkt vienīgo augu pļavā, jo tad nākamajā gadā augu būs vairāk un pļava kļūs krāšņāka.
Atsvaidzināt atmiņā reto un aizsargājamo augu izskatu var Dabas aizsardzības pārvaldes interneta vietnē – bukletā „Mīli ar acīm”, foto galerijā „Aizsargājamie augi” vai Nacionālā botāniskā dārza interneta vietnē – „www.nbd.gov.lv.”
