Saulainais svētdienas rīts Gulbenes katoļu draudzē bija zīmīgs, pirmo reizi jaunā arhibīskapa – metropolīta statusā satiekot savu novadnieku Zbigņevu Stankeviču, kas dzimis un mūža pirmo gadu pavadījis Lejasciemā.
Viņš vadīja dievkalpojumu, kurā kā vienmēr bija gan grēksūdze, gan dievgalds, un atzinīgi novērtēja Gulbenes katoļu draudzes prāvesta Vjačeslava Bogdanova veikumu, jo dievnams bija pilns, ļaudis stāvēja kājās līdz pašām ieejas durvīm. Vadīt dievkalpojumu Z.Stankevičam palīdzēja gan Gulbenes draudzes gans, gan novadnieks, Cēsu draudzes vikārs, Nacionālo Bruņoto Spēku militārais kapelāns Ilmārs Kravalis.
Uzslavē par ministrantu pulku
„Desmit gados, kopš šī baznīca ir uzcelta, draudzes locekļu skaits ir pieaudzis. Bērni iet uz baznīcu un dievkalpojumā pat balkoni ir pārpildīti. Draudze dzīvo. Gribu izteikt pateicību prāvestam un atzinību arī draudzes cilvēkiem, kuri dzīvo sadraudzībā ar Dievu,” sacīja arhibīskaps. Viņš slavēja arī draudzi kuplā ministrantu (priestera palīgi dievkalpojumos) pulciņa dēļ. Noritot dievkalpojumam, tā vadītājam draudzes locekļi dāvāja visus vajadzīgos simbolus – aitiņu (simbolizē ticīgos), vīraku, sveci, vīnu. Draudzes koris un visi draudzes locekļi cītīgi dziedāja līdzi un no visas sirds sniedza cits citam roku izlīgumam.
“Liturģija – tā ir ticības izpausme. Tā vien jau liecināja par to, kāda ir jūsu ticība šeit, Gulbenē,” teica arhibīskaps. Z.Stankevičs palaikam atgriezās gan pie Bībeles tekstu, gan pie baznīcas tradīciju un īpašo nozīmju skaidrojuma.
“Interesanti bija dzirdēt, kā viņš skaidro Bībeles tekstus, kas nav nemaz tik viegli tulkojami mūsdienu cilvēka izpratnei,” pēc dievkalpojuma sacīja kāda gulbeniete.
Labprāt parunājas arī individuāli
Pēc dievkalpojuma draudzes bērnu arhibīskapam īpaši gatavotā koncertā atraktīvi un mūsdienīgi skanēja kristīgās dziesmas un bija neliela teātra izrāde par to, kā cilvēkbērns meklē un atrod Jēzu kā sava dzīves ceļa aicinājumu. Bērni pasniedza Z.Stankevičam arī torti, savukārt viņš rosināja nākt palīgā vēlāk šo kūku apēst. Arhibīskaps slavēja māsu Sofiju un pārējās māsas par ieguldījumu darbā ar draudzes bērniem un jauniešiem, kā arī par viņiem veltītajām lūgšanām.
Pēc dievkalpojuma arhibīskaps kopā ar Gulbenes katoļu draudzes ganu izgāja pagalmā un aprunājās ar katru draudzes locekli, kas to vēlējās. Daudzi izmantoja Z.Stankeviča laipnu atļauju kopā ar viņu nofotografēties ģimenes albumam. Dievkalpojumā piedalījās arī novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa un pilsētas pārvaldes vadītājs Osvalds Lucāns. Viņš pēc dievkalpojuma sarunā ar arhibīskapu vēlēja viņam arvien būt tuvam tautai, tikpat saulainam un pieejamam cilvēkiem. Uz to Z.Staņkevičs atbildēja, ka tikai ar atvērtu dvēseli ikviens priesteris var pulcināt ap sevi ticīgos un stiprināt draudzi. „Uz cita jau to neuzbūvēt,” viņš sacīja. Abi sarunbiedri noskaidroja, ka viņus vieno latgaliskās saknes. Arī Z.Stankeviča vecāku šūpulis ir bijis kārts Latgalē. Gulbenē viņi nonākuši pēc 1949.gada, baidoties no politiskajām represijām. Saviem vecākiem Z.Stankevičs ir ceturtais un jaunākais bērns ģimenē, viņam vēl ir trīs māsas. Pēc dievkalpojuma arhibīskapam veiksmi, kalpojot Dievam un baznīcai, arī turpmākajās gaitās vēlēja beļaviete Marija Kravale, kura ir trīs priesteru – Andra, Jura un Ilmāra Kravaļu – mamma.
