Beļavas pagasta “Jaunsētu” mājas Gulbenes – Balvu šosejas malā no visām pusēm ir ieskautas ziedos. Lielākas un mazākas, košākas un ne tik krāsainas puķu dobes ir saimnieces Silvijas Trifanes lolojums. “Dzirksteles” konkursam tās ieteica Antonija Stūrīte.
Krāšņas visu laiku
Silvija stāsta, ka puķu dobes ap mājām ir bijušas vienmēr, tās tiek veidotas, kopš viņi tur dzīvo. “Tagad gan cenšos visu iekārtot tā, lai būtu mazāk jāravē. Lauksaimniecība paņem daudz laika un arī veselību, tādēļ ir jāsāk domāt, kā būtu vieglāk. Katru gadu pa drusciņai vien cenšos iestādīt klāt pa kādam daudzgadīgam augam, bet pa vidu, protams, tiek stādītas arī citas puķes,” stāsta Silvija. Viņa cenšas savas puķu dobes iekārtot tā, lai visu laiku tajās ir kāds krāšņums, kur acis un sirdi priecēt. “Vienā vietā man ir dobe, kura krāšņi zied pavasarī. Ir arī paparžu dobe, tajā uz Jāņiem varēja iet meklēt papardes ziedu. Puķu dobju man ir daudz, bet vismīļākā ir tā, kuru vajag vismazāk ravēt. Tas ir mans dīķis ar skaistajām ūdensrozēm. Jāravē gan ir arī tas, taču karstās dienās to darīt ir ļoti patīkami, jo arī pats vari rast veldzējumu ūdenī. Aiz dīķa savukārt esmu sākusi veidot dekoratīvu koku parciņu. Pašlaik tur jau ir vairāk nekā desmit dažādi koki.”
Ir arī puķu istaba
Silvijai nav vienu mīļāko puķu, viņai patīk tās visas, arī istabas puķes – viņa arī iekšā mājā ir izveidojusi puķu istabu. Silvija atklāj, ka viņa, stādot puķes, vadās vien pēc savas intuīcijas. Viss ir pašas izdomāts, saplānots un sastādīts. Silvijai ir bārters ar puķu un stādu audzētāju. Ziemā Silvija viņai piegādā pienu, savukārt pavasarī viņa var izvēlēties visdažādākās puķes. Protams, arī katrreiz, kad veikalā vai tirgū tiek ieraudzīts kāds interesants augs vai puķe, roka stieptin stiepjas to iegādāties. Idejas savam puķu dārzam, protams, tiek aizgūtas arī citviet, to īstenošanā talkā nāk arī citi mājinieki.
Sakoptam jābūt visam
“Lai arī, protams, ir jāiegulda liels darbs, cenšos, lai kopskatā visa mājas apkārtne izskatītos glīti, nevis vienā vietā ir puķu dobe, bet citā aug nātres. Ja ir sakopts, tad tādam ir jābūt visam,” saka saimniece. Viņa arī uzskata – ja esi puķi iestādījis, tad ir jāmāk arī atrast laiks, lai to apkoptu, ja to nevar izdarīt, tad labāk, lai puķu nav vispār. “Katra puķe taču grib, lai to apmīļo un apčubina,” uzskata Silvija. Viņa atzīst, ka par puķēm ir prieks ne tikai pašai, bet arī visiem citiem. “Ikvienam taču gribas skaistumu, un man tās ir kā relaksācija no darba. Varbūt kādreiz, kad vairs nebūs ko darīt, es nodarbošos tikai un vienīgi ar puķu kopšanu,” saka Silvija.
