Jaungulbene ir pensionētās skolotājas Ainas Baueres dzimtā vieta, lai gan dzīvē ceļš aizvedis uz Cesvaini un Daukstēm, likdams atkal atgriezties Jaungulbenē. No viņas staro ārkārtīgs dzīvesprieks un optimisms. “Tas ir tāpēc, ka katra diena man ir kā Dieva dota dāvana, par kuru priecājos no visas sirds,” saka Aina.
Apzinās, ko spēj
“Vārdu Aina man izvēlējās vecāki. Otrs vārds man ir Dzidra, tomēr Aina ir labskanīgāks un īsāks vārds. Man tas asociējas ar skaistu ainavu, ar dabu, ar kaut ko ļoti gaišu, jo arī katrai dienai taču ir sava notikumu un piedzīvojumu aina. Paziņas mani sauc arī par Bauertiņu,” smejas Aina.
Sevi viņa raksturo kā aktīvu cilvēku, kas nekad nav gribējis būt augstos vadītāju amatos. “Padomju laikā mani gribēja iecelt par Jaungulbenes pagasta priekšnieci, bet līdz asarām turējos pretim, jo labi apzinājos, ko es varu.” 49 gadus Aina nostrādājusi par skolotāju vispirms Daukstes pamatskolā, tad Gulbīša vidusskolā un Adulienas speciālajā skolā. Pirms 44 gadiem viņa saslimusi un visu šo laiku nācies dzīvot, ar vienu plaušu, tomēr tas nav atturējis 77 gadus veco Ainu no dažādām aktivitātēm.
“Skolā sāku strādāt uzreiz pēc Cesvaines vidusskolas, jaunībā īsti nesaprazdama, kā jāvada stundas, īpaši tad, kad fizkultūrā bija tikai divas slēpes un bars bērnu, tomēr ar visu tiku galā. Vadīju arī darbmācības stundas un pati izglītojos kursos pie smalkajām Kaucmindes dāmām, kuras lika katru pīrādziņu precīzi centimetros izmērīt. Pusgadsimtu Latvijai esmu godam maksājusi nodokļus. Ja tagad atkal “griezīs” nost no pensijas, tad lai man piedod…”
Vienīgā nūjotāja
Aina Adulienas pusē vienīgā nodarbojas ar nūjošanu, dienā nostaigājot pa pašas izveidotu maršrutu trīs kilometru garumā. “Izdomāju, ka nūjošana būtu man būtu īsti piemērota. No Rīgas radiniece atveda nūjas. Kaimiņi ilgi bija nesaprašanā, kam gatavojos, staigājot ar nūjām bez slēpēm. Nosmējos, ka gatavojos olimpiādei. Es jau neievēroju visus nūjošanas noteikumus, bet ieklausos savās sajūtās. Nūjot – tas ir tik forši! Man tas sagādā prieku un uzlabo pašsajūtu.”
Aina ir arī pagasta pensionāru biedrības “Mežābele” domes locekle un aktīvi iesaistās visās aktivitātēs, lai gūtu kopības sajūtu. Vasarā Aina rosās savā nelielajā dārzā, kur goda vieta atvēlēta puķēm. Kādreiz viņa domājusi, ka būs dārzniece. “Tā es te vadu savas dienas. Kas man vainas? Nekādas.”
Pavisam Latvijā ir 7000 Ainu.
