Aivars Krūmiņš, apsargs
Es uzskatu, ka sievietēm jādara savi, bet vīriešiem – savi darbi. Atskatoties vēsturē, lopkopībā savulaik galvenokārt bija nodarbināti vīrieši, sievietēm bija citas nodarbošanās, bet šodien sievietes arī kļūst par tālbraucējām, lai gan man šķiet, ka šis darbs nav domāts viņām. Ar likumu jau nav aizliegts sievietēm vadīt jaudīgu tehniku vai veikt vēl citus smagus darbus, tomēr tas nebūs īsti pareizi, ja meitene brauks ar „fūri”, bet es savas sievas vietā pirmsskolas izglītības iestādē strādāšu par aukli. Laikrakstā „Dzirkstele” jau gan var strādāt kā viens, tā otrs dzimums. Runājot par atalgojumu, es domāju, ka tiek ievērota līdztiesība. Kā vīrieši, tā sievietes par vienu un to pašu darbu saņem vienādu atlīdzību. Vismaz man mūsu valstī nav nācies saskarties ar citu situāciju. Savulaik lauku brigādē arī strādāja puiši un meitas. Viņiem maksāja atbilstoši padarītajam darbam. Tas arī ir tikai normāli, jo diskriminācijai nevajadzētu būt.
Ligita Zvirbule, zemniece:
Laukos es redzu, ka noteikti valda dzimumu līdztiesība, bet tādā uzņēmumā kā, piemēram, „Liepājas metalurgs” gan vajadzētu strādāt tikai vīriešiem. Ir vietas, kur sievietes var strādāt, tomēr viņām ir jānēsā brunči. Sieviete var būt šuvēja, kulināre, galu galā arī prezidente. Kādreiz, kad sieviete sēdēja pie smagās automašīnas stūres, visi viņu uzskatīja par riktīgu mužiku. Ir pozīcijas, kas domātas tikai vīriešiem, kas tikai sievietēm. Lai gan šodien sievietes sēd pie automašīnas stūres un tas nav nekas ārkārtējs, tomēr uzskatu, ka viņām ir jābūt dzīvās radības nesējām. Un šinī ziņā jāpilda savas funkcijas. Četrus gadus savulaik strādāju „Daiļradē”, kur bija nodarbināti arī vīrieši. Algu saņēmām par nostrādātajām stundām, tāpēc dzimumu diskriminācijas šajā ziņā nebija. Atalgojums atbilda padarītajam. Bieži vien sievietes strādāja pat labāk nekā vīrieši. Ja viņas padara vairāk, kāpēc lai viņām maksātu mazāk nekā vīriešiem tikai tāpēc, ka viņas ir sievietes?
Dainuvīte Brūniņa, pensionāre: Tas ir atkarīgs no pašiem cilvēkiem. Ir tādi fiziski smagi darbi, kur nevar pastāvēt dzimumu līdztiesība, piemēram, traktorista arods ir izteikts vīriešu darbs, lai gan gadās arī pa kādai sievietei pie traktora stūres. Smagā tehnika nudien nav domāta sievietēm, jo tā ne tikai nogurdina, bet bojā arī sievietes reproduktīvo veselību. Vai nu mazums ir dzirdēts, ka, visu mūžu strādājot ar tehniku, rodas dažādas mugurkaula veselības problēmas. Nevajadzētu meitenēm rauties uz to, lai gan aizliegts to darīt nav. Ir jau sievišķīgākas un arī vīrišķīgākas sievietes. Arī uzņēmuma vadības attieksmi nosaka tas, kā cilvēks, vienalga, būtu viņš vīrietis vai sieviete, dara savu darbu. Savā garajā darba mūžā man nav nācies sajust, ka nopelnu mazāk tikai tāpēc, ka esmu sieviete. Varbūt tagad privātajos uzņēmumos tiek šķiroti vīrieši un sievietes. Tomēr par spīti visam uzskatu, ka sievietēm ir jābūt sievišķīgām.
