Kalendāru papildinās: jauni vārdi.
Kalendāru papildinās: jauni vārdi
Valsts valodas centra kalendārvārdu ekspertu komisija, vadoties pēc vārdu labskanības un lietošanas biežuma, nolēmusi nākamgad papildināt kalendārā vārdu svinamdienu sarakstu vēl ar 12 jauniem vārdiem, no kuriem daži ir seni, bet daži – nedzirdēti.
Turpmāk 4.aprīlī vārdadienu svinēs Ārvaldis, 8.februārī – Česlavs. Oficiāla vārdadiena 10.jūnijā kalendārā būs arī Anatolijam, 13.augustā – Rēzijai, 4.janvārī – Ilvitai, 18.decembrī – Kristeram, 9.aprīlī – Allai, 6.novembrī – Leonardai, 14.septembrī – Sandijai, 23.jūlijā – Magdalēnai un 27.decembrī – Helmāram. 4.jūlijā vārdadienu svinēs Sandijs.
“Mamma domāja, ka piedzims dēls, tāpēc, meklējot vārdu luterāņu baznīcas kalendārā, izvēlējās 30.maijā ierakstīto – Sandijs, bet piedzimu es. Mamma par meiteņu vārdiem nebija domājusi, tāpēc radinieki izteica dažādus priekšlikumus, kā varētu mani nosaukt. Bet mamma atbildēja īsi un konkrēti: “Ja nav Sandijs, tad būs Sandija.” Man savs vārds patīk, tāpēc ka tāda Gulbenē nevienam nav. Priecājos, ka arī draugiem mans vārds patīk,” saka Gulbenes 2.vidusskolas 12.komercklases audzēkne Sandija Veigule. Līdz šim viņa svinējusi pat divas vārdadienas gadā – 22.maijā, visu kalendāros neierakstīto vārdu dienā, un 14.septembrī pēc Valsts valodas centra izdotā “Vārdadienu kalendāra 2000. – 2003.”.
Pēc vidusskolas absolvēšanas Sandija nolēmusi turpināt mācības Starptautiskajā Praktiskās psiholoģijas institūtā.
Viņa stāsta, ka vēl pašai patīkot meiteņu vārdi Dženifera un Daniela. Pēdējo reizi 50 jaunus personvārdus kalendārā iekļāva 1997. gadā, bet pēdējos piecos gados visvairāk ierosinājumu ekspertu komisija saņēma par 23 vārdiem, jo katram cilvēkam ir tiesības uz vārdadienu.
Gulbenes dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Vita Elsiņa stāsta, ka šāgada pirmajos mēnešos īpaši retus vārdus vecāki bērniem neesot izvēlējušies. Joprojām viens no iecienītākajiem meiteņu vārdiem esot Patrīcija.
“Bērniem izraudzīti arī tādi vārdi, kā Sendija, Ervils, Adrians, Gerhards, Viktorija, Ronijs Nils, Nikola un citi. Tomēr savulaik visvairāk biju pārsteigta par bērna vecāku fantāzijas lidojumu, kas meitai bija izraudzījušies vārdu Ketūra. 2001.gadā priecājāmies par vārdu Viona. Vecāki bērnam izvēlas arī divus vārdus, no kuriem viens ir latvisks, otrs – ārzemniecisks,” stāsta V.Elsiņa. Nodaļas darbinieces domā, ka vecāki vārdu izvēlē daudzkārt ietekmējas no filmu seriāliem un grāmatu varoņiem.
