Kā savā grāmatā “Mein Kampf” ir rakstījis visiem zināmais vēsturiskais personāžs Ādolfs Hitlers. Viņš terminu “katram savs” tika tulkojis kā “vilku likumu”, kā savstarpēju interešu cīņu, kurā izdzīvo stiprākais. Mēs šodien nevēlamies dzīvot pēc tāda principa. Vēlamies atrasties konsolidētā sabiedrībā, kur tiek respektētas visas intereses, vajadzības. Vai izdodas? Reizēm deķi velkam katrs uz savu pusi. Laikam šodien Gulbenes dzīvojamo māju masīvos nav lielākas problēmas par to, kur novietot savu auto. Katrs to grib zem saviem logiem. Dažai ģimenei ir nevis viens, bet divi un vairāk. Un visi ir jānoliek pie mājas. Cita pēc citas Gulbenes daudzdzīvokļu mājas samazina zaļo zonu, ķeras pat pie bērnu rotaļu laukumiem un ar pašvaldības akceptu paši izbrīvē vairāk vietas automašīnām. Numurē stāvvietas. Ar to nepietiek. Iedzīvotāji savā mājā konkurē cits ar citu par labākajām stāvvietām. Var pat sanaidoties. Dzirdēts, ka dažā mājā izteikts priekšlikums noteikt limitu, cik mašīnas viena ģimene drīkstēs nolikt pie daudzdzīvokļu mājas. To patiešām var noteikt ar mājas kopības lēmumu Dzirdēts, ka dažā mājā cīnās pret automašīnu īpašniekiem no kaimiņmājām, ja tie iedrošinās viņu stāvvietā nolikt savu transportlīdzekli (ar viltotām caurlaidēm!). Sauc palīgā pašvaldības policiju, liek sodus. Daudzi samaksā. Bet tas nelīdzot. “Neapzinīgie” turpinot darīt, kā darījuši, jo viņiem nav citas izejas un arī naudas soda samaksāšana nerada problēmas. Nupat Gulbenē notika tautas sapulce par to, kā labiekārtojams Skolas ielas dīķis un tā apkārtne. Vairāki šīs sapulces dalībnieki šajā sakarā izteica “Dzirkstelei” priekšlikumus, bet katrs – savā izpratnē. Kāds bilda, ka dīķis vispār ir jāaizber, lai izveidotu vienu lielu stāvlaukumu automašīnām. Cits uzskatīja, ka nekas nav jāmaina, ir tikai jāiztīra dīķis. Vēl kāds iebilda, ka jāaizliedz ap dīķi dauzīties slikti audzinātiem bērniem bez vecāku klātbūtnes. Dažiem bija pretenzijas pret suņu saimniekiem, kuri ar saviem dzīvniekiem pastaigājas gar dīķi. Te prātā nāk slavenais dialogs no padomjlaiku komēdijas “Briljanta roka”, kur mājas vecākā kādam vīrietim aizrāda, lai nestaidzina savu suni pagalmā. Viņš izmisis jautā, kur tad to darīt. Atbilde skan: “Jums ir iedots dzīvoklis, tur arī staigājiet!” Senāk Gulbenē pagalmi bija pilni ar bērniem, tagad – ar automašīnām. Un to īpašnieki skaišas, ja bērni skraida pagalmos, brauc ar velosipēdiem un vispār maisās pa kājām tur, kur jāstāv autiņiem. Vai kāds brīnums, ka Gulbene izmirst?
