Inga Vetere, VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece: Ledus vēl nav tik biezs, lai uzsāktu zemledus makšķerēšanas sezonu. Ja tomēr dodas makšķerēt, tad ir ieteicams nedoties makšķerēt vienam. Līdzi jāņem telefons. Mājiniekiem pēc iespējas precīzāk ir jānorāda makšķerēšanas vieta un atgriešanās laiks. Līdzi jāņem rezerves drēbes un termoss ar siltu un saldu tēju. Ja gadās ielūzt, tad skaļi jāsauc palīgā un apkārtējiem ir jāzvana uz 112. Lai palīdzētu ielūzušajam, jātuvojas rāpus vai guļus. Ielūzušajam apmēram no 2 līdz 5 metru attāluma jāpamet aukla, sasieti apģērba gabali vai garš koks. Ja glābēji ir vairāki, jāievēro, ka citam no cita jāatrodas 2 līdz 3 metru attālumā. Izvelkot cietušo uz ledus vai pašam izkļūstot uz ledus, rāpus jāvirzās prom no bīstamās vietas. Lai sekmīgi izkļūtu uz ledus, makšķernieki ir aicināti līdzi ņemt dažādus palīglīdzekļus – ledus irbuļus vai āķus, ar kuru palīdzību var ieķerties ledū un tā izvilkt sevi ārā. Pilns makšķerēšanas kostīms, kuram ir peldfunkcija, ļaus pēc ielūšanas ledū peldēt pa ūdens virsu. Diemžēl pieaugušie, staigājot pa ledu un makšķerējot, rada nepareizu priekšstatu bērniem, mudinot arī viņus paslidināties pa ledu.
Anrijs Sirmais, makšķernieks no Līgo pagasta: Vēl kāpt uz ledus nav droši, jo tas ir pārāk plāns. Es gan pats pamēģināju uzkāpt uz ledus, bet tagad gan kādu laiku vairs to nedarīšu. Tas ir tikai un vienīgi azarts, kas dzen uz ledus. Zivis ir otrajā plānā. Dažreiz tās pat tiek palaistas atpakaļ un uz mājām aizbraucu bez zivīm. Azarts ir tad, kad zivs pieķeras. Mani aizrauj zemledus makšķerēšana, bet labprāt spiningoju arī vasarā.
Pēdējos gados ziemā braucu uz Peipusu un vasarā uz Emajegi upi. Uz Peipusa vēl nav ledus. Šogad zemledus makšķerniekiem ir grūti. Mēs, makšķernieki, skatāmies un kreņķējamies, ka laikam šogad nebūs lemts aizbraukt uz Peipusu. Pagājušajā gadā uz Peipusu braucām ap Ziemassvētkiem.
Ja dzirdu par kādu noslīkušu zemledus makšķernieku, sākumā aizdomājos par bīstamību uz ledus, bet tad tas pāriet.
Ledum ir jābūt apmēram 10 centimetrus biezam, lai uz tā justos droši.
Es uz ledus varu nosēdēt kaut visu dienu, man nesalst nemaz, pat mīnus 20 grādos nav nekādas vainas. Var paņemt līdzi telti, uzsliet, lai ir aizvējš, un zvejot.
Sniedze Bračka, NMP dienesta Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietniece: Ja gadās iekrist ūdenī, tad apkārtējiem vai ja cilvēks pats ir spējīgs, operatīvi ir jāzvana visiem glābšanas dienestiem, skaidri norādot notikuma vietu.
Vispareizāk palīdzību sniegs tieši glābēji, bet līdz viņu atbraukšanai cietušajam uzreiz ir jānovelk nost visas slapjās drēbes. Ja iespējams, cietušais jānogādā telpā. Uzreiz uzvilkt cietušajam sausas drēbes diezin vai izdosies, jo ekstremitātes šādās reizēs ir pasīvas. Droši vien jāietin vai jāsasedz ar iespējamajiem sausiem apģērbiem un segām. Un lēnām pasīvi jāsilda, nedrīkst cietušo aktīvi berzēt. Ja cietušais ir pie samaņas, var dot dzert siltu dzērienu, bet, ja ir bezsamaņā, tad ar varu mutē liet neko nevajag, lai nerastos citas komplikācijas.
Kategoriski ir aizliegts dot alkoholu! Tas var stāvokli tikai pasliktināt. Iedzerot malku alkoholu, asinsvadi var kaut kā citādāk noreaģēt, var sākties apziņas traucējumi, var būt slikta dūša, kas var izprovocēt vemšanu, un, ja cietušais vēl ir aizrijies ar ūdeni, tad var rasties neprognozējamas komplikācijas.
