Antonija Stūrīte, gulbeniete
Pagājušās nedēļas nogalē apmeklēju daudzus Gulbenes Pilsētas svētku pasākumus un secināju, ka “nagla” visam bija strūklaku šovs, kuru sestdienas vakarā noskatījos pilsētas stadionā. Koncerts un pēc tam balle kopā ar grupu “Roja” ļoti patika. Neko tādu dzīvē nebiju redzējusi un droši vien vairs neredzēšu.
Tā kā uz pasākumu stadionā ierados laikus, man nenācās izjust tās problēmas, ko uz savas ādas izbaudīja pēdējā brīdī nākušie. Taču notiekošo vēroju no malas un dzirdēju arī cilvēku komentārus. Publikas nāca ļoti daudz. Straumēm plūda! To jau neviens nevarēja iepriekš paredzēt, ka cilvēku būs tik daudz! Nāca arī ar maziem bērniņiem. Ilgi bija jāgaida rindā, dažs tikmēr jau aizmiga vecākiem rokās. Bet cilvēki vienalga nāca, jo gribēja taču kaut ko skaistu redzēt! Mikrofonā tika paziņots, ka neveicas biļešu tirgošana un pasākums kavēsies par minūtēm 15. Faktiski – pat ilgāk. Cilvēki nepacietībā aplaudēja. Daudziem nebija to divu latu biļetei, bet lielāka nauda, kura bija jāsamaina. Katrā cilvēku ielaišanas vietā bija pa vienam tirgotājam. Netika galā! Redzot, ka situācija veidojas tā, manuprāt, citiem kultūras centra darbiniekiem bija jāsteidzas palīgā pie biļešu tirgošanas. Uz vietas taču bija daudzi! Ne viens vien! Kāpēc tā nedarīja, to nesaprotu. Turklāt pie ieejas no stadiona otra gala sākumā ilgi trūka aproču. Pārdeva biļetes bez tām. Pēc tam dzina cilvēkus iet pašiem pēc aprocēm. Tautas bija tik daudz, ka visiem nebija, kur apsēsties. Zem tribīnēm lejā stāvēja vēl simtiem cilvēku. Par to gan neviens nešķendējās. No stadiona telpām jau arī tika iznesti visi soli, cik vien bija.
