Paskaties uz pasauli Ziemassvētku laikā! Cik dažādi cilvēki sagaida šos mīlestības svētkus! Cik dažādas ir cilvēku domas un sajūtas.
Paskaties uz pasauli Ziemassvētku laikā! Cik dažādi cilvēki sagaida šos mīlestības svētkus! Cik dažādas ir cilvēku domas un sajūtas. Cik dažādas ir dāvanas. Cik dažādi ir svētku galdi. Tā vien gribas svētku vakarā ielūkoties pa māju logiem, lai tur redzētu prieku. Cilvēcisku prieku, ko dod kopā būšana ar mīļajiem. Mieru, ko dod apziņa, ka visi lielie darbi padarīti. Saticību, ko dod savstarpēja izlīgšana un piedošana. Kā gribētos aiz šiem logiem redzēt mīlestību! Es gribētu redzētu bērnus, kas spēlējas ar jauniegūtajām dāvanām un vecākiem neslēpj izbrīnu, kā Ziemassvētku vecītis pratis uzminēt viņu karstākās domas. Un nopriecājos, cik daudzās mājās
tā būs.
Tomēr Ziemassvētku vakarā nākas redzēt, cik daudz ir tumšu logu. Bez eglītes lampiņām, bez sveču liesmiņām. Ir logi, aiz kuriem raud vientuļi un atstāti cilvēki. Ir logi, aiz kuriem guļ slimie, nabadzīgie, neēdušie. Ir logi, aiz kuriem vecāki dzer un bērni nespēlējas. Vien kādas dienas atpakaļ no pagasta sociālā dienesta šiem bērniem atnestas citu bērnu lietotās drēbes un rotaļlietas. Aiz šiem logiem redzu cilvēkus, kas Ziemassvētkus negaida. Gluži kā rūķi Grinču, kas Ziemassvētkus vēlētos nozagt, izsvītrot no kalendāra, jo viņu šajos svētkos neatceras neviens. Un redzu, ka šiem Grinčiem ļoti sāp. Savukārt citiem šie svētki ir par klusiem, pārāk romantiskiem, ar pārlieku saldenām dziesmām un noskaņojumu. Ziemassvētku stāsts ir par naivu, par neticamu. Arī viņi nesvin.
Un kādi būs mani mājas logi? Es domās izstaigāju visu šo dzīves gadu. Grūts un sāpīgs tas bijis. Un vai tad tavējais arī tāds nav bijis? Šis gads man ar varu uzspiedis pieņemt sāpīgas atziņas un mīļa cilvēka zaudējumu uz mūžu. Un šis gads man dāvājis arī sajūtu, ka esmu žēlota un mīlēta. No debesīm. Jo tukšuma un sirdi plosoša sāpju brīdī man tika dots liels, nenovērtējams prieks, ko šobrīd sargāju kā lielāko dāvanu. Jā, šie man būs skumji svētki. Pirmo reizi bez mammas. Pirmo reizi es neaiziešu pie viņas uz māju un necienāšos ar viņas ceptajām piparkūkām un pīrāgiem. Tomēr es sajūtu, ka eņģeļi svētkos lido un domās kaut mazu brītiņu gribas viņiem lidot līdzi. Tieši tādēļ, par spīti grūtībām, manos logos degs gaismiņas, smaržos piparkūkas un zem eglītes būs dāvanas.
Man gribas ticēt, ka šajā Ziemassvētku vakarā lēni snigs un apklās visus melnumus, lai mēs varētu sasildīties šajos baltajos, īsajos prieka mirkļos. Un labās domas un vēlējumi, ko sakām, tiešām apstaigās pasauli un beigās atgriezīsies pie mums pašiem. Un es gribu ticēt, ka šajā vakarā daudzās mājās ļaudis smiesies, pētot alvā izlietās laimes, jo tās solīs tikai labu. Tās solīs, ka mūsu māju logi turpmāk svētkos būs gaiši.
