Man radusies izdevība Saldū lasīt jūsu laikrakstu. Labs laikraksts. Lasot 7.oktobra numurā par Leona Bojāra vizīti Gulbenē, radās doma rakstīt: “Bojār, neķer bebrus!”.
Man radusies izdevība Saldū lasīt jūsu laikrakstu. Labs laikraksts. Lasot 7.oktobra numurā par Leona Bojāra vizīti Gulbenē, radās doma rakstīt: “Bojār, neķer bebrus!”
Ar savām juceklīgajām un demagoģiskajām runām gan Saeimas plenārsēdēs, gan televīzijā smīdina gandrīz tāpat kā kādreiz Valdmanis, apmeklējot plenārsēdi šortos. Bet runāt viņš grib daudz, tikai nekas neliecina par viņa profesionalitāti šajos jautājumos. Ja
L. Bojārs mazdrusciņ palasītu vēsturi, tad zinātu, ka Kārlis Ulmanis un tā laika valdība Lietuvai atstāja pieeju jūrai (Klaipēda un Palanga atradās Austrumprūsijas sastāvā).Tā bija Latvijas pateicība par palīdzību atbrīvošanās cīņās no vācu un sarkanās sērgas, apmainot pret to auglīgos Žemaitijas līdzenumus, kas atradās pie Zemgales robežas, nesauksim tās “par purvainām pļavām”. Par zvejas vietu zaudēšanu, kas rodas pēc robežlīnijas novilkšanas un noslēgšanas ar Lietuvu, katram liekas, ka viņi ir apspēlēti. Vai, pēc Bojāra domām, būtu jāpiesaka karš Lietuvai un jāatgūst zaudētās robežas?
Visvairāk pārsteidz Leona Bojāra “zināšanas” lauksaimniecībā. Viņš apgalvo, ka laukos nesubsidē mazās zemnieku saimniecības? To nu gan L.Bojārs varēja pajautāt savam partijas biedram P.Salkazanovam, kas pāris mēnešus bija zemkopības ministra amatā un nolaida lauksaimniecību, it sevišķi jau cukurrūpniecību līdz “apakšbiksēm”.
Valsts apmaksā akcīzes nodokli par katru hektāru neatkarīgi no saimniecības lieluma, arī hektāra subsīdijas par šogad apsēto hektāru saņems drīzumā, ja vien jūsu partija nenobalsos pret. Neaizmirsīsim arī tos 20 latus par katru 1998. gada rudenī apsēto hektāru lietainā rudens dēļ. Šogad par salnu postījumiem pavasarī jau saņemti 50 latu par katru nosalušo hektāru.
Jaunās tehnoloģijas ieviešanai lauksaimniekiem (modernu traktoru, sējmašīnu, arklu un citas tehnikas) valsts aizdeva 10 miljonu latu, sedzot 30 līdz 35 procentus no vērtības.
Ja L.Bojāram radīsies izdevība redzēt agregātu “Amazone”, tad sapratīsi, cik tas ir ekonomisks, ka ar 80 līdz 100 litru dīzeļdegvielas var paveikt daudz. Pēc sēšanas un pļaušanas paliks vēl pārpalikums.
Es saprotu L.Bojāra ierašanās mērķi Gulbenē jānomakšķerē balstiņas pašvaldību vēlēšanām martā, tādēļ jāsaduļķo ūdens. Ja viņš grib atrast dumjākus par sevi, tad jāmeklē starp dzērājiem un slaistiem, apsolot zelta kalnus. Starp lauksaimniekiem tas būs grūti. Mūsu pusē, Ezerē, neieradās neviens, kad viņš bija vizītē.
L.Bojāram nepatīk, ka citi strādā labāk, ļaujiet strādāt zemkopības ministram Atim Slakterim, kas pats ir zemnieks un saprot labāk, ko vajag zemniekam! Viņš pāris mēnešos sakārtoja cūkgaļas importu, gan graudu iepirkšanu. Arī Eiropas Savienības piešķirtos SAPARD saņemsim pēc jaunā gada pirmie no Baltijas valstīm. Šogad zemnieki saņēma arī subsīdijas par ilggadējiem stādījumiem – 1480 latu par katru hektāru. Gulbenes pusē ir daudzi, kas grib strādāt, nevis gausties: “Mums valdība neko nedod.” Nedos arī bez darba. Kārlis Ulmanis teica: “Ko mēs dosim mūsu valstij?” Šos vārdus vajadzētu iecirst virs ieejas katrā namā tāpat kā darba himnas vārdus: “Ja ikviens tik zemē sētu, vienu graudu veselu.”
