Atbild rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja lopkopības speciāliste Daiga Gargurne.
Atbild rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja lopkopības speciāliste Daiga Gargurne:
“Siena sagatavošanai nepieciešams sauss un saulains laiks vismaz trīs dienas. Skābbarību var sagatavot, zaļo masu apvītinot, īsākā laikā – jau nākamajā dienā pēc pļaušanas. Pat agrās veģetācijas fāzēs pļauta zāle sasniedz nepieciešamo 25 līdz 30 procentu sausnas saturu. Ar labu stiebrzāļu skābbarību (kopproteīns sausnā ir 14,5 procenti) var labāk nodrošināt govs vajadzību pēc proteīna nekā ar kvalitatīvu sienu (kopproteīns sausnā 8,8 līdz 11,5 procenti).
Govs vairāk enerģijas var uzņemt, ēdot skābbarību, nevis sienu, jo to var apēst vairāk. To izēdinot, dzīvnieks apēd vairāk sausnas un lielāks ir ar skābbarību uzņemtā proteīna daudzums, kas ir būtisks priekšnoteikums piena ieguvei.
Ja pamatbarības kvalitāte ir zema, tad arī spēkbarības izēdināšana var būt veltīga naudas izšķērdēšana. Labu skābbarību, kuras barotājvērtība ir augstāka nekā sienam, iespējams sagatavot aptuveni astoņos no desmit gadiem.
Augstas kvalitātes siena vērtība sasniedz desmit līdz 13 procentus proteīna un apmēram 55 līdz 60 procentu sagremojamību, bet kvalitatīvā skābbarībā šī attiecība būs
17 un 72 procenti. Sagremojamība ir īpaši būtiska. Jo tā labāka, jo dzīvnieks efektīvāk izmantos pamatbarību, kā arī efektīvāk izmanto spēkbarību.
Atbildot uz jautājumu, kāpēc labāk ražot skābbarību siena vietā, minēšu četrus galvenos priekšnoteikumus. Pirmkārt, ir vairāk proteīna, tāpēc mazāk jālieto dārgās proteīna piedevas; otrkārt, ja mazāki zudumi ražas novākšanā, intensīvāk tiek izmantotas platības; treškārt, skābbarības gatavošanu mazāk ietekmē klimatiskie laika apstākļi; ceturtkārt, izmaksas barības vienībai parasti ir zemākas nekā sienam. Tādējādi mazākas ir arī kopējās barības izmaksas.
