Ir pagājuši gandrīz četri mēneši kopš pēc renovācijas svinīgi tika atklāts Gulbenes kultūras centrs, bet jau šobrīd tā telpās ir jānovērš dažādi bojājumi.
Pagrabtelpu sienas tiek apšūtas ar dēlīšiem, jo to apmetumā parādījās plaisas, uz skatuves nav ventilācijas.
Neapmierina skatuves, skatītāju zāles un foajē grīda. Problēmas rada arī visas ēkas ārdurvis, kas pilnībā nenoslēdzas un aukstajā laikā pat apledo. Plaisas bija, bet jau ir novērstas arī vestibila griestos un sienās.
Ir pieļautas kļūdas
Gulbenes kultūras centra direktors Egons Kliesmets darbu kvalitāti vērtē ar dalītām jūtām, paužot sapratni, ka celtnieki visur strādā vairāk vai mazāk vienādi, jo viņam bijusi iespēja apskatīt arī renovētās Madonas un Jaunpiebalgas kultūras iestādes. “Uzskatu, ja konkursā par renovācijas darbu veikšanu būtu uzvarējusi vietējā firma, piemēram, SIA “RCI Gulbene”, tai būtu daudz lielāka darba atdeve nekā tad, ja ģenerāluzņēmējs ir liela Rīgas firma, kā šajā gadījumā LEC. Celtniecības speciālisti tiek mētāti no viena objekta uz otru. Ja starp viņiem ir viens vai divi tiešām labi sava aroda meistari, tad puikas kā nu strādā, tā strādā,” uzskata centra direktors. Arī E.Kliesmets nenoliedz, ka ir pieļautas kļūdas skatuves ventilācijas sistēmā, kas radījušas neparedzētas problēmas. Lai tās novērstu, ir jāmeklē papildu līdzekļi. “Lielajā zālē un foajē nav pareizi apstrādāta grīda. Uzskatu, ka grīdai nav uzklāta tāda lakas kārta, kā vajadzīgs, kā arī nav uzlikta fiksācijas kārta, tādēļ veidojas balti putekļi. Kad sāksies klusāka sezona, nāksies sakārtot arī grīdu,” stāsta E.Kliesmets.
Direktors apliecina, ka pamazām pa vienam būs jāpārlīmē arī dārgie skatītāju zāles krēsli, jo koka detaļas jau šobrīd dažiem neturas kopā. “Tas ir tāpat kā ar jebkuru krēslu. Arī iepriekšējiem krēsliem skrūves nācās ik pēc laika pārskrūvēt. Pie mums valstī tā strādā. Galvenais ir pasūtījuma lielums, bet kvalitātes nav,” norāda E.Kliesmets.
Visi esam atbildīgi
Būvuzraudze Ausma Auzāne uzskata, ka ēku, kas ir uzcelta pirms daudziem gadiem, ir grūti remontēt. “Kad sākām ēku renovēt, visi gribēja tikai to labāko. Manuprāt, visi pielietotie celtniecības materiāli bija tādi, kādi tie bija paredzēti. Man jāatzīst, ka pēc kultūras centra nodošanas ekspluatācijā tajā esmu bijusi tikai uz vienu koncertu. Tad vēl nekas nebija noticis. Tagad šo to esmu dzirdējusi, bet tikai par prožektoriem un skatuves grīdu. Runājot par skatuves grīdu, pašā sākumā celtnieki piedāvāja darīt to, kas tiek darīts tagad. Viņi ieteica skatuves grīdu sastiprināt ar naglām, bet tajā laikā novada dome tam nepiekrita, norādot, ka grīdai jābūt bez naglām. Negribas nevienu kritizēt, bet toreiz bija pārāk daudz cilvēku un pārāk daudz viedokļu. Mēs visi esam atbildīgi par rezultātu. Jebkurā gadījumā ar celtniekiem ir parakstīts garantijas līgums uz diviem gadiem. Šajā laikā vainas tiks novērstas,” sola A.Auzāne.
Celtniekus vainot nevar
Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs Osvalds Lucāns, norāda, ka lielā mērā vainojama esot Gulbenes pilsētas atrašanās vietas specifika un grunts sastāvs. Kultūras centra ēkas pamati staigājot, radot sienās plaisas. Tās bijušas arī vestibilā.
“Jau celtniecības darbu laikā, kad tika uzklāts sienu apmetums, nākamajā dienā bija plaisas. To varēja novērot, kāpjot pa kāpnēm uz ēkas otro un trešo stāvu. Plaisas tika aiztaisītas, bet nākamajā dienā atkal tajā pašā vietā parādījās jaunas. Bijām spiesti izmantot riģipsi, lai nebūtu šo plaisu. Kultūras centra ēka ir liela, nav zināms, cik pareizi ir sākotnēji ielikti pamati. Varbūt tur ir pieļautas kļūdas. Celtniekus vainot nevar,” uzskata pārvaldnieks. Arī skatuves grīdas seguma kvalitātē neesot vainojami celtnieki. “Tā ir mūsu kopējā lieta, ka kokus dēļiem zāģē ziemā, pavasarī un arī vasarā. Ja koks zāģēts pavasarī sulu laikā, tam ir viena cietība, ja ziemā – cita cietība. Iespējams, ka celtniekiem gadījās tāds kokmateriāls, kas nebija pietiekami izkaltis un stabils, lai neuzņemtu mitrumu, tāpēc skatuves grīdā starp dēļiem parādījās spraugas. Kultūras centrā tagad ir silts, jo ir siltinātas ēkas sienas un pamati. Zālē karstumu dod ne tikai apkure, bet arī prožektori. Centrs, protams, ar to ir ieguvējs, bet dēļi žūstot sarāvās,” prāto O.Lucāns.
Būvfirmas SIA “RCI Gulbene” valdes loceklis Sandis Brekte, iepazīstināts ar situāciju, pauda uzskatu, ka tie esot tikai sīki darbi, kas šobrīd tiekot veikti kultūras centrā un, iespējams, esot saistīti ar sākotnēji ne visai pareizu risinājumu izvēli.
“Divi vīri pusotru nedēļu tur mazliet kaut ko padara. Vai par to vispār ir vērts runāt? Ja tā ir mūsu vaina, tad mēs par to nerunājam un vienkārši darām. Ja, mūsuprāt, tā nav būvfirmas vaina, mēs vienalga neuzgriežam muguru pasūtītājam, bet cenšamies rast kopēju risinājumu, lai palīdzētu iziet no situācijas. Konkrētajā gadījumā negribu saskatīt ne projekta autoru, ne projektētāju, ne celtnieku, ne uzraugu un pat ne celtniecības materiālu vainu. Varbūt ir pavisam cits izskaidrojums, ko precīzi pateikt ir grūti. Manuprāt, tur problēmas pat nav, jo defektu nav, ņemot vērā darbu apjomu, kas ir izdarīts, tad, ja vienas, divu vai pusotras istabas sienā ir parādījusies kāda maza plaisa, tas ir tikai normāli,” saka S.Brekte.
LEC sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Skulte apliecināja, ka ģenerāluzņēmējs līdz šim nav saņēmis nekādas pretenzijas par veikto darbu kvalitāti.
