Man jau bija licies, ka “blata” sistēma ir mirusi līdz ar sociālismu, bet nesen pārliecinājos, ka tā gluži nav. Viendien laulātā draudzene bija mums abiem iecerējusi apjomīgu un nogurdinošu kultūras programmu. Vispirms viņa aizvilka mani sev līdzi uz “humpalu” bodi, lai tur noskatītu, pielaikotu un nopirku štāti lepna pensionāru pasākuma apmeklēšanai kultūras namā. Mazlietoto apģērbu veikalā mana cienītā sarīkoja skandālu, redzēdama, ka veikalnieku paziņas tik nes no dienesta telpām ārā lieliskas vakarkleitas, kuras nemaz netiek izkārtas visu apskatei, un pērk nost. Pārdevēja pārskaitās ne pa jokam un atcirta: “Ja jums kaut kas nepatīk, varat te nenākt, ejiet uz tādu veikalu, kur tiek tirgota pilnīgi jauna prece!” Tāda, protams, mums nav pa kabatai. Tad nu bēdīga un ģērbusies vecajā štātē mana večiņa vilka mani sev līdzi uz nākamo pasākumu ar ielūgumiem un glaunu reklāmas saukli: “Atnāc, skaties, apbrīno!”
Nu bija jau arī tur, ko redzēt. Taču to nesaku par vācu firmu un tās reklamētajām sadzīves precēm, kam par godu tikām kopā sasaukti. Apbrīnas vērti bijām mēs paši, kas bijām pārpildījuši telpu, it kā būtu nākuši uz kādu koncertu vai dievkalpojumu! Ielūgumus kopā ar personas datiem pirms pasākuma nodevām pie ieejas, lai, kā mums tika paskaidrots, tos varētu izmantot laimes loterijai. Nu dikti jau mana večiņa cerēja, ka šoreiz viņa būs tā veiksmīgā un par baltu velti tiks pie dārga produkta. Bet par velti tiek tikai siers peļu slazdā. Kad bija jāsākas izlozei, pasākuma vadītājs apjautājās, vai visi pie ieejas nodevuši savus ielūgumus un savu vārdu. Un te zālē kājās cēlās kāda slavena vietējā pensionāre, lai no rokassomiņas izvilktu savu ielūgumu, kuru esot piemirsusi iepriekš atdot. Ak, cik māksloti liels un patiess bija viņas pārsteigums, kad pēc brīža tieši viņa izlozē laimēja ekskluzīvu matraci! Lai viņai salda dusa uz tā! Taisnības labad ir jāsaka, ka vēl četriem citiem pensionāriem no publikas izlozē tika pa kādai dāvaniņai. Manai večiņai tas prieciņš netika. Kad gājām mājās, viņa no niknuma nemaz vairs nerunāja. Palika man viņas žēl. Pa ceļam ievedu savu cienīto pārtikas veikalā, kur paņēmām divus vislētākos saldējumus bez “blata” un par skaidriem spēles noteikumiem.
