Alūksnietim Jurim Kupčam ir lielākā Vācijas lidmašīnu modeļu kolekcija Baltijas valstīs.
Alūksnietim Jurim Kupčam ir lielākā Vācijas lidmašīnu modeļu kolekcija Baltijas valstīs. Viņam ir apmēram 500 kara lidmašīnu modeļu, kas darināti un krāti 30 gadu. J.Kupčs atzīst, ka kolekcionēšana ir gan vēsture, gan politika, gan interesants vaļasprieks.
“Latvijā ir maz lidmašīnu kolekcionāru, un tie cits citu pazīst. Vācu kara lidmašīnu modeļi ir arī rīdziniekam, bet viņam to ir nedaudz mazāk. Manā kolekcijā ir 1936. – 1945.gada vācu kara lidmašīnas. Ir, kas krāj japāņu, krievu vai citu valstu lidmašīnu modeļus, bet, manuprāt, Vācijas aviācija bija visattīstītākā. Modeļi ir daļēji vai pilnīgi pārņemti, jo pēc Otrā pasaules kara trofejas sadalīja Anglija, Francija, Amerika un Krievija,” stāsta J.Kupčs.
Kara beigās Vācijas reaktīvās lidmašīnas “Messersmit 262” jau iesaistījās kaujās, bet PSRS un Amerikā tādas vēl tikai izmēģināja. 1947.gadā ar sarkanajām padomju zvaigznēm lidoja daudzas vācu lidmašīnas. Amerikāņu raķešu tehnoloģijas pamatā ir vācu “Fau”, jo to izgudrotāju kara beigās aizveda uz ASV. Bijušajā Padomju Savienībā apmēram līdz 1950.gadam izmantoja Vācijas pretgaisa aizsardzības sistēmu. “Viņu konstruktori radīja lēcienu aviācijas tehnikas attīstībā. Tehniskajā literatūrā un arhīvos ir informācija, ka vāciešu rīcībā bija arī tādi lidaparāti, kas līdzinās “lidojošiem šķīvīšiem”,” atzīst kolekcionārs.
Izgatavo precīzas kopijas
Padomju varas gados bija grūti atrast informāciju par kara tehniku un materiālus modeļiem. Ja “čeka” J.Kupča dzīvoklī redzētu lidmašīnas ar kāškrustu, tad nevar zināt, kā beigtos kolekcionēšanas prieki. Viņa mērķis ir savākt visu, kas lidoja kara gados. Pašlaik ir apmēram trešā daļa tā laika lidmašīnu marku. Modeļu sagataves kolekcionārs iegādājas ārzemēs vai arī tepat, Latvijā, maiņas ceļā. Daudzās valstīs ir specializēti veikali, kur pārdod materiālus modeļiem.
“Mūsu valstī tiem ir tikai līdzība ar oriģinālu. Tāpēc tos neizmantoju. Mani modeļi ir precīzas lidmašīnu kopijas, un nekur citur tās nav redzamas. Interesants ir gatavošanas process un arī ziņas par katru lidmašīnu, ko meklēju žurnālos un arhīvos. Plašāku informāciju gūstu vācu un čehu katalogos,” lepojas J.Kupčs.
Pirms diviem gadiem Rīgā Vēstures muzejā bija kara tehnikas modeļu izstāde. Tagad interesenti brauc uz Alūksni. Pie kolekcionāra bijuši arī skolēni, kas tā papildina zināšanas par vēsturi un tehniku.
“Tas ir vēsturisks materiāls, par ko daudziem nav priekšstata. Šogad ar to iepazinušies apmēram 30 apmeklētāju, daži ierodas pat vairākas reizes,” norāda kolekcionārs.
“Gigant” veda tankus
Kara gados Vācija izmantoja lielākās transporta lidmašīnas “Gigant”, kas piegādāja tankus un citu tehniku, kad karaspēks bija ielenkumā Staļingradā. “Šīs lidmašīnas bija divu veidu – planieri un ar motoru. Padomju Savienībā tikai pēc kara parādījās “Antejs”, kas pēc uzbūves ir līdzīgs,” skaidro J.Kupčs.
Krievijā izdotā brošūrā ir atzīts, ka vācu lidotāja Ērika Hartmana kontā bija 352 uzvaras. Trīskārtējais Padomju Savienības varonis Ivans Kožedubs lepojas ar 62 iznīcinātām ienaidnieka lidmašīnām. Padomju savienības varoņa nosaukumu deva arī par piecām, bet Vācijā Dzelzs krustu – par 100 notriektām lidmašīnām.
Vācu zemūdenēs bija izlūklidmašīnas konteineros, ko varēja sagatavot lidojumam sešu minūšu laikā. Arī tās modeli var redzēt J.Kupča kolekcijā. Tiesa, bija arī neveiksmīgas lidmašīnu konstrukcijas.
“Tehnisku iemeslu dēļ gaisā sadega bumbvedēji “Henkel 177″. Modelis bija bez pārbaudes nodots ražošanā,” secina J.Kupčs.
Populāri ir traģiski modeļi
Pasaulē ir kolekcionāri, kas vēlas savā īpašumā iegūt īstas lidmašīnas un arī lido ar tām. “Olainē atrada vācu nakts iznīcinātāju, kam ir radara iekārta. Nevar saprast, kāpēc tā ir Latvijā. Iespējams, ka lidmašīna ir avarējusi, jo purvā tā atrasta, sadalījusies gabalu gabalos, ko cenšas izcelt no dūņām sešu metru dziļumā,” norāda J.Kupčs. Anglijā līdzīga lidmašīna ir muzejā. Ārzemju kolekcionāri par iespēju iegūt kara gadu lidmašīnu maksā “pasakainu naudu”. Lidmodeļu veidošana ir “smalks darbs” un arī prasa līdzekļus. Latvijā ir kolekcionārs, kas izpilda dažādus ārzemnieku pasūtījumus, jo mūsu meistari precīzāk izstrādā kuģu un lidmašīnu modeļus.
“Kad rādīja filmu “Titāniks”, viņiem vajadzēja “ražot” tā modeļus. Tāpat ir pieprasījums pēc lidmašīnu “Concorde”, “Boing”, zemūdenes “Kursk” modeļa,” klāsta kolekcionārs. Alūksnei piedāvā izgatavot bānīša maketu ar ritošo sastāvu mērogā 1:1. Tāda nekur nav! Bet darbs maksā apmēram 1000 latu.
Lidojumus atsāk “Concorde”
Kad 2000. gada jūlijā Francijā avarēja virsskaņas lidmašīna “Concorde”, radās interese par tās modeļiem. “Tā ir vienīgā pasažieru virsskaņas lidmašīna, kas ir tikai Francijai un Anglijai. Ņujorkas debesskrāpjos ietriecās “Boing 737”.
Amerikas demokrātija un visatļautība deva iespēju teroristiem sagrābt lidmašīnas ar pasažieriem. Nereti viņi varēja kopā ar pilotiem dzert kafiju, bet tagad visās lidmašīnās būs nostiprinātas durvis uz pilota kabīni,” uzsver J.Kupčs.
“British Airways” un “Air France” lidmašīna “Concorde” veiksmīgi nolaidusies Ņujorkas Kenedija lidostā. Abas aviosabiedrības, kam pieder 12 pasaulē vienīgās virsskaņas pasažieru lidmašīnas, nolēma reizē atsākt komerciālos lidojumus, kas ilgst nepilnas četras stundas.
Dziedātājs Stings nebaidās lidot
Lielbritānijas popzvaigzne Stings bija viens no pasažieriem pirmajā “Concorde” reisā no Londonas uz Ņujorku. Lidmašīna atsāka pasažieru pārvadājumus pēc katastrofas netālu no Parīzes, kad bojā gāja 113 cilvēki. Mūziķis apgalvo, ka lidot ir mazāk bīstami nekā braukt ar automašīnu pa ātrgaitas autoceļiem.
“Es jūtos pilnīgi droši. Kādēļ gan lai es tā nejustos? Cilvēki lēnām atgūst uzticību,” viņš teica, kad televīzijas kompānija jautāja par 11.septembra terora aktiem ASV.
Dziedātājs uz ASV lidoja tāpēc, ka viņa sieva aktrise Trūdija Stailere uzstāsies ar runu Ņujorkā.
