Gulbeni pagājušajā nedēļā apskatīja konkursa “Sakoptākā Latvijas pilsēta 2005” vērtēšanas komisija. Kā novēroja laikraksts, desmit cilvēku lielajai komisijai, kuru vada Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme.
Gulbeni pagājušajā nedēļā apskatīja konkursa “Sakoptākā Latvijas pilsēta 2005” vērtēšanas komisija. Kā novēroja laikraksts, desmit cilvēku lielajai komisijai, kuru vada Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme, ievadā ekskursiju neklātienē pa Gulbeni vadīja pilsētas domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs.
Pilsētas bibliotēkā viņš viesiem pastāstīja par Gulbenes attīstību, iecerēm un problēmām, kā arī atbildēja uz jautājumiem. Viesi bija sajūsmināti, ka bibliotēka, piedaloties dažādos projektos, šogad papildus iestādes budžetam ir guvusi 15 000 latu finansējumu.
N.Stepanovs stāstīja, ka šogad pašvaldība ir gādājusi par ielu melnā asfaltseguma atjaunošanu 800 metru garumā, pielietota arī neparasta tehnika bedrīšu lāpīšanā, ar segumu pārklājot visu asfaltu. Šāds bedrīšu ielāps kalpojot divus vai pat trīs gadus. Daudzviet Gulbenē šovasar atjaunotas gājēju ietves, nobruģēts arī pilsētas centrālais skvērs. Ar nožēlu pilsētas vadītājs teica, ka valsts atbalstu nav guvusi gulbeniešu ideja par desmit luksoforu izvietošanu pilsētas ielās.
Gulbenē izmēģināti dažādi varianti klaiņojošo suņu un kaķu ķeršanā, sadarbojoties gan ar alūksniešiem, gan valmieriešiem. Paredzams, ka turpmāk šo pienākumu veiks SIA “Gulbenes nami”. Uzņēmumam jau iegādāts šim nolūkam nepieciešamais inventārs.
Gulbenē ir nakts patversme, kurā nav neviena iemītnieka, un bezdarba līmenis ir 7,5 procenti. Problemātiski ar darba piedāvājumu sievietēm pēc 40 gadu vecuma. Taču vīriešiem, kā norādīja N.Stepanovs, darbu atrast nav problēma, ja vien ir vēlēšanās.
Vērtēšanas komisijas vadītājs V.Plūme laikrakstu informēja, ka komisija jau viesojusies Talsos, Balvos, Gulbenē, dosies uz Ludzu, bet pēc tam – uz Limbažiem un Bausku. Pavisam šogad konkursam pieteiktas sešas pilsētas. V.Plūme sacīja, ka ir prieks novērtēt, ka redzētas pilsētas ir mainījušās uz labo pusi, iegūstot jaunus vaibstus. “Rezultāti būs zināmi 4.novembrī, kad paredzēts godināt uzvarētājus,” teica viņš.
Gulbenē viesi kājām izstaigāja centru, apskatīja pilsētas skvēros un parkos paveikto – šovasar bruģētās ietves, pilnveidoto bērnu rotaļlaukumu. Apskatīja, kā tirgus laukumā norit veikala “Elvi” būvniecība. Viesi pabija sociālās palīdzības centrā, ģimnāzijas sporta centrā.
N.Stepanovs komisijai pastāstīja, ka Gulbenē iedzīvotāju skaits ir sarucis līdz nepilniem 9,5 tūkstošiem, taču par spīti tam pilsētā, kurā jau ir trīs pirmsskolas izglītības iestādes, jūt vajadzību vēl pēc ceturtās. Tas tāpēc, ka arī lauku bērni apmeklē pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes.
Gulbenē aptuveni trešdaļa iedzīvotāju ir pensionāri. Pašvaldība domā par vecajiem vientuļajiem gulbeniešiem. Jau darbojas viena senioru māja Gulbenē, kur ir lēti sociālie dzīvokļi un nodrošināta sociālo darbinieku klātbūtne. Vēl top otra šāda māja no akciju sabiedrības “Latvenergo” nopirktā ēkā, kuru vēl jāremontē.
Komisija ar interesi taujāja par gulbeniešu pieredzi komunālo pakalpojumu nodrošināšanā un namu apsaimniekošanā. Pilsēta šīs lietas nodevusi firmu un namu saimnieku rokās. Pilsētā divas dzīvojamās daudzdzīvokļu mājas apsaimnieko iedzīvotāju veidoti kooperatīvi, taču vairums namu nodoti dzīvokļu īpašnieku pilnvaroto personu apsaimniekošanā un pārvaldīšanā.
Domes vadītājs slavēja vietējo uzņēmēju iniciatīvu, jo šogad pilsētā vērojama vēl nebijusi aktivitāte jaunu veikalu būvniecībā. Pilnībā atjaunota Gulbenes viesnīca. Pilnībā pārveidota vecā pirts, kur tagad ir peldbaseins, somu un turku pirts.
Gulbeniešiem ir vairākas lielas ieceres. Viena – kopā Balvu un Madonas rajona pašvaldībām pārņemt savā īpašumā platsliežu dzelzceļu, lai perspektīvā atjaunotu vilcienu kustību uz Pleskavu. “Kad pieredzes apmaiņas vizītē viesojos Pleskavā, kas ir Gulbenes rajona padomes sadraudzības pašvaldība, un pārliecinājos, ka šī ideja nav utopiska,” sacīja N.Stepanovs. Viņš uzsvēra, ka Gulbenē ir Vidzemē lielākais dzelzceļa mezgls un lielākā dzelzceļa stacija.
Gulbenes dome vēlas piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus sapropeļa ieguvei no Valmes ezera, kas atrodas pilsētas malā. Ezers ir pārpurvojies, taču bagāts ar sapropeli.
Ar cerībām N.Stepanovs runāja par Balto pili, kura ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Šogad pils pārdota privātpersonai, kas apņēmusies atjaunot šo objektu. “Ja iecere izdosies, mums būs skaistāka pils nekā Cesvainē. Tā ir starp skaistākajām pilīm Vidzemē – balts gulbis. Pils divas reizes ir piedzīvojusi spridzināšanu,” stāstīja N.Stepanovs.
Pērn par Latvijas sakārtotāko pilsētu atzīta Aizkraukle.