Pirms Līgosvētkiem Gulbenes kultūras centra deju kopa „Sauleszaķis” (vadītāja Zaiga Mangusa) kopā ar Bauskas deju kopu „Mēmelīte” devās koncertceļojumā uz folkloras festivālu Kežmarokā, Slovākijā. Par ceļojuma iespaidiem stāsta “Sauleszaķa” dejotāja Dana Vasiļenko.
“Pa ceļam aplūkojām Polijas pilsētu Krakovu. Matejkas laukumā uzmanību saistīja daudzi kultūras pieminekļi. Izejot cauri Floriana torņa arkai, mūsu skatienus piesaistīja Sv. Marijas baznīca – galvenais viduslaiku Krakovas svētums. Ar sajūsmu klausījāmies arī burvīgo ielu muzikantu muzicēšanu.
Nelielajā pilsētā Tatru kalnu pakājē Popradā notika svētku gājiens un pirmais festivāla koncerts, kurā piedalījās kolektīvi no daudzām Eiropas valstīm – Lietuvas, Rumānijas, Slovēnijas un citām. Publika mūsu sniegumu uzņēma ļoti atsaucīgi. Savu priekšnesumu beidzām ar jautro deju „Govju kazaks”, pēc kuras bija milzīgas ovācijas, jo koncertā daudz tika izdejotas mierīgas dejas, bet skatītājiem arī ārpus Latvijas tomēr labāk patīk ātras, jautras dejas. Otru koncertu sniedzām mazā pilsētiņā Spiskie Podhradie. Pilsētā daudzviet redzējām afišas ar deju kolektīva „Sauleszaķis” bildi priekšplānā. Koncerts notika pilsētas laukumā, pēc katras dejas sekoja daudz aplausu un pat likās, ka kāds skatītājs būtu gatavs mesties līdzi dejas ritmos. Folkloras festivāls beidzās ar pozitīvām emocijām.
Slovākijā Pienini Nacionālajā parkā devāmies 14 kilometrus garā un pusotru stundu ilgā braucienā ar plostiem pa mežu un varenu klinšu ieskauto līkumaino Polijas un Slovākijas robežupi Dunajecu. Bijām arī Augstajos Tatros – Stari Smokovecā, kur kalnā uzbraucām ar vilcieniņu un pēc tam pa akmeņainām takām kāpām augstāk līdz krāčainam ūdenskritumam, kur mūsu skatiem pavērās vienreizēja Tatru panorāma. Apskatījām arī Spiškas pili – Slovākijas lielākās un krāšņākās kalngala pilsdrupas – cietoksni Augstajos Tatros. Spiškas cietoksnis ir lielākais Centrāleiropā, kādreizējais nocietinājums, kas reiz noslēdza tatāru iebrucējiem ceļu caur apkārtējo plašo ieleju.
Apmeklējām arī vienu no skaistākajām Zemo Tatru ielejām – Demanovas ieleju, lai apskatītu Brīvības alas koridorus un zāles ar brīnumskaistiem krāsainiem stalaktītu un stalagmītu veidojumiem, pazemes ezeriem un sastingušiem ūdenskritumiem.
Kā pēdējais ceļojuma objekts bija relaksēšanās ūdens atrakciju parkā “Tatralandija”.
Kas gan būtu koncertceļojums bez kurioziem! Pēc vakariņām, kādu laiku jau iedzīvojušies viesu namā, gājām uz mazas ieliņas, lai izmēģinātu nākamās dienas koncertu dejas. Tā kā mūzikas atskaņošanai līdzi nebija paņemts mūzikas atskaņotājs, izmantota tika autobusa magnetola. Garāmgājēji par notiekošo bija diezgan pārsteigti, no malas tas izskatījās kā ielu koncerts, un par šo deju mēģinājumu mēs saņēmām skaļus aplausus.”
