Pagājis vairāk nekā mēnesis, kad sešas dienas strādāja vērtēšanas komisija, kas noteica sakoptāko rajona pagastu, mēģināja ieraudzīt skaistākās sētas, pētīja uzņēmējdarbības izaugsmi, kā arī infrastruktūras sakārtotību.
Pagājis vairāk nekā mēnesis, kad sešas dienas strādāja vērtēšanas komisija, kas noteica sakoptāko rajona pagastu, mēģināja ieraudzīt skaistākās sētas, pētīja uzņēmējdarbības izaugsmi, kā arī infrastruktūras sakārtotību.
Sarunās ar pašvaldību vadītājiem viens no jautājumiem bija par to, vai šāds konkurss ir nepieciešams arī nākamajos gados un ko vajadzētu mainīt vērtēšanas nolikumā.
Pašvaldību vadītāji atzina, ka konkurss ir nepieciešams, jo tas mudina rūpīgāk un kritiskāk palūkoties uz pagastu no malas, izvērtējot to, kas paveikts labi, kam pievērsts pārāk maz uzmanības.
Palielinās atbildība par vidi
“Konkurss par sakoptāko pagastu rajonā noteikti ir jāorganizē, jo tas visiem liek sapurināties. Uzskatu, ka rajonam jāstartē arī zonā. Priecājos, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem palielinās pagasta iedzīvotāju atbildība par vidi, kurā viņi dzīvo un strādā. Savstarpēji par sakoptību sākušas konkurēt daudzdzīvokļu mājas, sarosījušies uzņēmēji, jo ir sapratuši, ka viena lieta ir veiksmīgi nodarboties ar ražošanu, bet cita – to darīt sakoptā vidē. Konkursu rīkoja arī pagastā, izveidojot vērtēšanas komisiju piecu cilvēku sastāvā.
Vērtēšana notiek četrās grupās – pašvaldību iestādes, daudzdzīvokļu mājas, privātās mājas un uzņēmēji. Labāko apbalvošanai katrā grupā no pašvaldības budžeta paredzam 100 latus. Domāju, ka nākamajā gadā rajona nolikumā vajadzētu galveno vērību veltīt sētu un uzņēmējdarbības vides sakoptībai,” uzskata Beļavas pagasta padomes priekšsēdētājs Kārlis Liše.
Par pagastu jāstāsta citiem
Jaungulbenes pagasta padomes priekšsēdētāja Saulcerīte Indričeva domā, ka konkurss būtībā sevi ir izsmēlis, jo laukos izmaiņas notiek neatkarīgi no tā.
“Ierosinu sakoptību vērtēt tā, ka vērtēšanas komisija pagastā ierodas iepriekš nenorādot konkrētu dienu un stundu, bet paredzot noteiktu laika posmu. Vienalga, vai tā ir nedēļa, divas vai trīs. Tas nozīmētu, ka pagasts negatavojas tikai šim konkursam, bet arī ikdienā dzīvo sakoptā vidē. Par to, ka ieradīsies komisija, iepriekš vajadzētu brīdināt tikai privāto māju saimniekus. Galvenais ir pastāstīt citiem par pagastu, jo viss labais ātri izplatās tālāk,” spriež S.Indričeva.
Pašvaldības vadītāja bilst, ka nav viegli uzturēt perfektā kārtībā ne tikai pagasta, bet arī 2. kategorijas valsts ceļus, un ierosina nākamajā gadā vērtēšanas komisijā iekļaut kādu speciālistu no ceļu pārvaldes, lai dabā pierādītu, kādi ir valsts ceļi.
“Jaungulbenē ir dzelzceļa līnija, kas diemžēl ir kauna traips pagastam. Lai sakārtotu sliežu ceļa malas, katru gadu pagasts tērē ievērojamas naudas summas, kaut gan tas būtu jādara dzelzceļam,” saka I.Indričeva.
Atgādina sociālisma kārtību
Daukstu pagasta padomes priekšsēdētājs Guntis Blūms bilst, ka speciāli konkursam negatavojoties, bet vērtētājiem atklājot realitāti, kādā dzīvo un strādā pagasta ļaudis. Līdzīgi kā citur esot gan labas, gan neapkoptas vietas.
“Uzskatu, ka līdzšinējā vērtējuma punktu sistēma atgādina kādreizējo sociālisma sistēmu, bet konkursu vajadzētu organizēt pa nozarēm, piemēram, starp zemnieku saimniecībām, daiļdārziem un tamlīdzīgi. Galvenā vērība jāvelta privāto māju sakoptībai, kuras konkursam iesaka pašvaldība, iepriekš gūstot saimnieka piekrišanu,” pauž G.Blūms. Pašvaldības vadītājs ir pārliecināts, ka laukiem nav lemts iznīkt un tie attīstās labāk, nekā mazās pilsētas, kuru nākotne ir atkarīga no lauku cilvēku labturības.
Iesaka mainīt punktu sistēmu
“Nevaru viennozīmīgi pasacīt, vai konkurss ir nepieciešams. Arī tā vērtēšanas nolikums man ne īsti patīk, ne nepatīk. Ja pēc nolikumā iestrādātās punktu sistēmas lauksaimniecība iedod tikai trīs punktus, kāpēc vispār censties. Tajā pašā laikā par netradicionālo lauksaimniecību iespējams saņemt piecus punktus. Manuprāt, vajadzētu mainīt punktu sistēmu,” tā domā Litenes pagasta padomes priekšsēdētājs Gunārs Ciglis. Viņš vēlas, lai pagastu vērtē kopumā, jo nav pareizi “nofrizēt” tikai vienu tā malu.
“Ierosinu, ka pagasta vērtētāji varētu būt visi pašvaldību vadītāji, rodot iespēju katram pagastam veltīt vismaz stundu. Ieguvēji būtu visi,” saka G.Ciglis.
Vēlas akcentēt sakoptību
Stāmerienas pagasta padomes priekšsēdētājs Raitis Apalups ir pārliecināts, ka konkursam jānotiek arī turpmāk.
“Parasti mēs trīskārt vairāk pošamies ciemiņus gaidot, bet pagasta cilvēki jau ir pieraduši, ka vērtē viņu paveikto apkārtnes sakopšanā. Konkurss pagastā ienes dzīvības dzirksti, jo negāciju ikdienā pietiek. Visi sarosās, vēro, kā pošas kaimiņš, un arī pats nepaliek malā. Ir jāpanāk, lai kaimiņš mudinātu kaimiņu veidot skaistu sētsvidu. Vairāk par ražošanu, konkursā vajadzētu akcentēt sakoptību,” norāda R.Apalups.
***
Cik cilvēku, tik viedokļu, un to, piedalīties konkursā vai nepiedalīties, ir tiesības izlemt pašvaldībai. Taisnība Stāmerienas pašvaldības vadītājam, ka, ciemiņus gaidot, mēs vairāk pošam un vēlamies, lai par mums paliktu labs priekšstats. Iespējams, ka nākamajā gadā vērtēšanas nolikumā kaut kas mainīsies, un tas būs tāds kā zonas nolikums, vai arī punktus būs iespējams gūt tikai par sakoptību. Iespējams, ka nebūs noteiktas dienas, kad komisija ciemosies pagastā. Par visu vēl jādomā, ņemot vērā pašvaldību vadītāju priekšlikumus un iebildes. Viens gan ir skaidrs, ka nevienam nav liegts aizbraukt uz kādu no pagastiem, lai raudzītu, kā dzīvo tā ļaudis, cik sakoptas ir sētas un uzņēmumi. Vajag tikai vēlēties.
