Gadījumi, kad bērni uzaug bez tēva, ir līdzīgi, bet tajā pašā laikā individuāli.
Gadījumi, kad bērni uzaug bez tēva, ir līdzīgi, bet tajā pašā laikā individuāli. Vajag ilgu laiku, lai izzinātu un izprastu, kāpēc tā ir noticis. Kāpēc nav tēva, ko cilvēks zaudējis un ko var labot.
Vajag, kas palīdz
Augot bērns sevī uzņem gan mātes, gan tēva tēlu, kas ir svarīgi viņa attīstībai. Ja tēva nav, bērns to uzbur un idealizē. Ideālais tēvs ir stiprs, gādīgs un mīlošs. Bērni nezina, ka īstenībā tēvi ir cilvēki ar saviem trūkumiem un vājībām. Sievietes, kas augušas bez tēva, mēdz idealizēt vīriešus. Kad apprecas, bieži vien viņām ir grūti veidot attiecības ar vīru un bērniem. Viņas nemitīgi grib jaukties un urdīt vīru, kāpēc viņš nevar to un to.
Liene vecākā vīrietī meklēja atbalstu un mīlestību, bet viņš to ļaunprātīgi izmantoja. Šīs kļūdas mēdz atkārtoties. Zemapziņā meitenei ir cerība, ka šoreiz tā nebūs, bet ir. Lai to novērstu, ir jāmeklē palīdzība, kad bijusi seksuāla vardarbība, vai arī tad, kad sieviete atzīst: jā, tas ir noticis un man vajag palīdzību, lai to novērstu.
Viņai šķiet, ka pati tiks galā, jo ir gudra un daudz lasījusi literatūru. Bet arī profesionāls ķirurgs nevar sev izoperēt aklo zarnu. Ir vajadzīgs cilvēks, kas palīdz.
Kompensē patstāvība
Laiks, ko meitene pavada kopā ar tēvu, ir ļoti svarīgs. Ja viņš meitu ciena, viņā attīstās sievišķais lepnums un pašapziņa. Ja neciena, meiteni pārņem mazvērtības kompleksi. Lienei pašapziņa bija ļoti trausla, un viņa, lai sevi mierinātu, meklēja cilvēku, kas pateiktu: “Jā, tu esi laba, skaista, un tevi var mīlēt.” Tāpēc viņa stājās agrās dzimumattiecībās. Bet viņš parādīja, ka vīrieši var būt bīstami, kas turpmāk viņai liks būt piesardzīgai.
Ko gūst bērni, kas uzaug bez tēva? Patstāvību un dzīves rūdījumu, bet tas neatsver pāridarījumu. Pārlieku liela patstāvība ir kompensācija nedrošībai. Viņi veido ap sevi lielu patstāvības valni, kas apliecina: “es visu varu”. Šīs sievietes rūpīgi izvēlas pretējā dzimuma partneri, tāpēc bieži vien paliek vienas. Lielākās grūtības viņām dzīvē var sagādāt attiecību veidošana ar pretējo dzimumu un savu bērnu, jo trūkst sievišķās pašapziņas. Arī vīrietim ir grūti uzaugt bez tēva. Viņam nav parauga, tāpēc savā ģimenes dzīvē mēdz būt vai nu pārlieku gādīgs, vai arī nedara neko, jo zemapziņā ir vēlme darīt, bet to apslāpēs nevarēšana un neuzņēmība. Bieži šie vīrieši slīcina bēdas alkoholā.
Izzina sevi
Sievietēm, kas augušas bez tēva, ieteicams psihoterapijas kurss, jo tikai sevis izzināšana dod spēku rīkoties citādāk. Cilvēkiem ir raksturīgi neapzināti atkārtot vienas un tās pašas kļūdas vairākās paaudzēs. Psihoterapija ir apstāšanās un paraudzīšanās atpakaļ, lai redzētu, kas dzimtā ir bijis, Kaut cilvēkā ir pārliecība, ka viņš tā nedarīs, automātiski rīkojas tieši tāpat. Lienes tālākās attiecības ar pretējo dzimumu ir atkarīgas no tā, ko viņa spēs sevī izvērtēt.”
