Daudz bijušo patērētāju biedrību izputēja. Apmēram 70 procentu turpina darbu kā kooperatīvās sabiedrības. Visu nosaka uzņēmuma vadība un cilvēki, kas tajā strādā.
“Daudz bijušo patērētāju biedrību izputēja. Apmēram 70 procentu turpina darbu kā kooperatīvās sabiedrības. Visu nosaka uzņēmuma vadība un cilvēki, kas tajā strādā,” uzskata kooperatīvās sabiedrības “Alūksnes kooperātors” valdes priekšsēdētājs Ēvalds Abdullajevs. Viņš uzsver, ka katram uzņēmumam ir jāpierāda dzīvotspēja.
“Alūksnes kooperātors” ir maza sabiedrība. “Ja ir
400 000 latu apgrozījums mēnesī, tad var iesaistīties pārtikas programmās un iegādāties preces ar lielāku atlaidi. Tad tirdzniecības cena tām ir zemāka,” secina Ē.Abdullajevs.
Uzlabo veikalu tīklu
Katru gadu “Alūksnes kooperātors” izremontē četrus, piecus veikalus. Alūksnieši, protams, ir pamanījuši gastronoma “Cepurīte” un veikala Tirgotāju ielā 13 fasādes remontu. Remontē arī Pūlāna tirgotavu un veikalus Alsviķos un Pededzē. “Pircējiem un pārdevējām būs patīkamāk, bet lielāka atdeve ir jaunu vai uz laiku slēgtu veikalu atvēršanai. Lauku veikalos pēc remonta preču apgrozījums pieaug apmēram par 20 procentiem,” atzīst Ē.Abdullajevs.
Vētrainē, Zvārtavā, Annas un Mālupes pagastā kooperatīvā sabiedrība veikalus slēdza, jo to darbs radīja zaudējumus. Iedzīvotāju pirktspēja ir zema. Taču Ē.Abdullajevs cer, ka tos kādreiz atvērs. “Varbūt pienāks laiks, kad katram cilvēkam preces piegādāsim mājās,” prognozē kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētājs.
Izstrādāts projekts universālveikala rekonstrukcijai. Tajā būs mūsdienīgs tirdzniecības centrs. Pašlaik firma būvē tirdzniecības centru Helēnas un Dārza ielas krustojumā. Tur pārdošot elektropreces. “Nebūs nelaime, ja tur tirgos arī pārtiku un citas preces,” saka Ē.Abdullajevs. Viņš domā, ka konkurencei ir jābūt. Katru mēnesi atver kādu jaunu veikalu, tikai parasti tie ātri pazūd. “Alūksnē ir četri stabili tirgotāji, kam ir veikalu tīkls. Viens veikals vai kafejnīca var piederēt īpašniekam laukos, bet pilsētā – tas nav nopietni,” uzskata Ē.Abdullajevs.
Lielākā konkurence ir maizes tirgū
Sabiedrībai “Alūksnes kooperātors” lielākie ieņēmumi ir no pārtikas un maizes tirdzniecības. Pēdējos divos gados apmēram 100 000 dolāru izlietots jaunu tehnoloģisko iekārtu iegādei un maizes kombināta darbinieku apmācībai. Dienā apmēram piecas tonnas 30 maizes veidu ved uz četru rajonu veikaliem. Kopā ar tiem nosūta arī konditorejas izstrādājumus. “Līdzdalība izstādē “Baltfood” parādīja, ka ir uzlabojusies maizes kvalitāte. Tirgotāji interesējas par jauno baltmaizi ar sīpoliem, par Alūksnes klona maizi ar koriandru, par saldskābmaizi un citām mūsu ceptās maizes šķirnēm. Iespējams, ka izdosies paplašināt maizes kombināta produkcijas tirgu,” ir iepriecināts Ē.Abdullajevs.
Grūti ir sabalansēt maizes kvalitāti ar pieņemamu cenu. Alūksnes maizes kombināta formas rupjmaize, ģimenes un augstākā labuma batoni, kas ir visvairāk pieprasīti lauku veikalos, ir lēti un garšīgi. “Cepēju prasme ir svarīga, tāpēc ir labi, ka “Turības” kursos paju biedru strādniekus apmāca lētāk. Diemžēl nav iespējams ietekmēt miltu kvalitāti. Acīmredzot dzirnavniekiem nāksies graudus iepirkt ārzemēs, jo no sliktiem miltiem nevar izcept labu maizi,” norāda sabiedrības valdes priekšsēdētājs.
Oktobrī “Alūksnes kooperātorā” nomainīs “GAZ -53” un mašīnas, kas ved maizi. To vietā iegādāsies septiņus “Renault” autobusus un kravas mašīnas. “Tās patērē mazāk degvielas. Tātad neko nezaudēsim, bet tikai iegūsim,” uzsver Ē.Abdullajevs.
Vēlēšanās kandidēs uzņēmēji
“Alūksnes kooperātora” vadītājs uzskata, ka rajona pašvaldību vadītājiem un uzņēmējiem vajadzētu kopīgi apspriest jaunu darbavietu radīšanas iespējas. “Mūsu sabiedrībā strādā apmēram 250 cilvēku. Ja iedzīvotāju pirktspēja vēl kritīsies, nāksies samazināt strādājošo skaitu. Nākamajiem deputātiem vairāk jādomā par vietējo ražotņu attīstību,” uzskata Ē.Abdullajevs. Viņš vēlas, lai vietējo pašvaldību vēlēšanās kandidē biznesa cilvēki, “kas saprot, kā ekonomiskās problēmas risināt”.
Ē.Abdullajevs atzīst, ka uzņēmēji nevar būt pat puse no deputātu sastāva, jo tad tie vairāk domās par personīgajām, nevis kopējām interesēm. “Bet kopā ar citu jomu pārstāvjiem biznesmeņi panāks, ka lietas iegūst virzību. Ja valdība kaut dažus procentus no pievienotās vērtības nodokļa atstātu vietējā budžetā, tad pašvaldību vadītāji varētu sekmēt ražošanu,” domā uzņēmējs.
Fakti
Kooperatīvā sabiedrība “Alūksnes kooperātors” piecus gadus strādā patstāvīgi, bet ir SIA “Turība” paju biedre.
“Turības” paju biedru speciālistu apmācība kursos ir trīs līdz četras reizes lētāka.
Preču apgrozījums ir 250 000 latu mēnesī.
Divu līdz trīs gadu laikā būs atjaunota kooperatīvās sabiedrības materiālā bāze.
“Alūksnes kooperātorā” strādā 250 cilvēku.
