Šī gada rudens vai ziema, nākamā gada pavasaris vai vasara, vai tomēr nākamā gada beigas? Par krīzes zemākā punkta pienākšanu šogad izskanējuši neskaitāmi minējumi un prognozes. Tomēr eksperti skaidro – pēc oficiālā zemākā punkta būs jāpaiet vēl vismaz pusgadam, lai krīzes pārvarēšanu sajustu arī vairākums Latvijas iedzīvotāju.
Labklājībai – alga un darbs
To, ka pienācis ekonomiskās aktivitātes zemākais punkts, varēs saprast tikai tad, kad izaugsme atsāksies. Proti, rādītājs, kas raksturo kopējo ekonomikas aktivitāti, – iekšzemes kopprodukts – būs lielāks nekā iepriekšējā ceturksnī, par krīzes zemākā punkta noteikšanas metodi stāsta Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks. Taču to, vai pozitīvā tendence nav tikai īstermiņa parādība, varēs spriest tad, kad statistiķi reģistrēs iekšzemes kopprodukta pieaugumu ne tikai pret iepriekšējo ceturksni, bet arī pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, uzsver Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Barānovs. Lai gan abu ekspertu pieejas ekonomikas zemākā punkta definīcijai atšķiras, viņi abi prognozē, ka ekonomikas atgūšanās no krīzes gaidāma nākamā gada vasarā.
Taču zemākais punkts un tam sekojošā atdzīvošanās ekonomikā vēl nebūt nenozīmē, ka to uz savas ādas sajutīs arī patērētāji. Pēc
M.Kazāka un arī citu ekspertu domām, iekšzemes kopprodukta pieaugumu galvenokārt nodrošinās eksporta atgūšanās. Taču eksportējošos uzņēmumos strādā salīdzinoši neliela daļa iedzīvotāju, tāpēc ar to nepietiks, lai vairākuma cilvēku dzīves līmenis paaugstinātos. Lai arī Latvijas iedzīvotāju vairākums sajustu atvieglojumu no krīzes pārvarēšanas, nepieciešama arī bezdarba samazināšanās un kaut neliels algu pieaugums. Un tas, pēc M.Kazāka domām, notiks ne ātrāk par pusgadu pēc oficiālā zemākā punkta sasniegšanas, tātad – 2010.gada pašās beigās vai 2011.gada sākumā. O.Barānovs prognozēs ir skeptiskāks – viņš uzskata, ka no zemākā punkta līdz cilvēku labklājības pieaugumam paies aptuveni gads, jo algu pieaugums gaidāms tikai 2011.gada vidū, bet lielāks pieprasījums pēc darbiniekiem – 2012.gadā.
Atkarīgi no pasaules
Pirmās pazīmes, kas liecinās par to, ka no krīzes sāk atgūties ne tikai ekonomika, bet arī patērētāji, būs labākas un dārgākas pārtikas, kā arī augstāka cenu līmeņa apģērbu iegāde, saka M.Kazāks. Tam sekos intereses atjaunošanās par lielākiem pirkumiem, piemēram, sadzīves tehniku, bet auto un nekustamo īpašumu tirgotāji krīzes pārvarēšanu sajutīs pēdējie. Abi eksperti gan uzsver, ka nākotni būtiski ietekmēs situācija pasaules un Eiropas ekonomikā, kas var gan paātrināt, gan palēnināt izaugsmi. Nordea bankas analītiķi uzskata, ka pasaules nozīmīgākās ekonomikas un pašreizējās krīzes aizsācējā ASV izaugsme atsāksies jau šī gada trešajā ceturksnī, bet par lejupslīdes beigām oficiāli jau paziņojušas arī Vācija, Francija, Norvēģija un Japāna.
