Pašreizējā kultūras ministre Žanete Jaunzeme–Grende uz visām problēmām lielākoties raugās no uzņēmējas – ekonomistes skatpunkta. Reizēm, manuprāt, viņa īsti neizprot kultūru, to, kas tajā notiek. Es viņu neuztveru kā labu kultūras ministri, lai gan mums, lauku kultūras darbiniekiem, vairāk ir darīšana ar Pašvaldību savienību. Kultūras ministrijas darbinieki mūs bieži vien neuzskata par saviem cilvēkiem, jo viņiem ir būtiska tikai lielā māksla, nevis tas, kas notiek nelielā lauku kultūras namā. Nevēlos analizēt kultūras ministres domstarpības ar Latvijas Nacionālās operas direktoru Andreju Žagaru. Var jau būt, ka A.Žagaram piemīt narcisa tēls, bet viņa ieguldītais darbs ir ļoti liels, lai saglabātu operu, lai pilnveidotu tās darbību augstā mākslinieciskā līmenī. Iespējams, kultūras ministre uzskata, ka visu laiku nevar visu dot tikai vienam cilvēkam, bet tādā gadījumā ar šo cilvēku ir jāstrādā regulāri, nevis pompozi. Palaikam pavīd, ka katrs kaut ko grib pateikt A.Žagaram, bet pēc laika viss paliek pa vecam. Vai Ž.Jaunzeme–Grende ir īstais cilvēks Kultūras ministrijā? Man gribas teikt, ka ne. Tikmēr, kamēr kultūrai tāpat kā bibliotēkām nebūs savs likums, bet šobrīd skaidrs, ka ministrijai tā pieņemšanai nekad nebūs laika, tāpēc lauku klubi un kultūras darbinieki būs neaizsargāti. Viņi dzīvo un cīnās, kā kurš spēj un var. Ir jābūt tādam kultūras ministram, kurš saprot, ka kultūra nav tikai pirms lielajiem Dziesmu un Deju svētkiem, ka četrus gadus pirms tam kolektīvi cītīgi strādā. Ar katru gadu tas kļūst arvien grūtāk, jo kolektīvu vadītāji saņem ļoti mazu atalgojumu. Jaunie kolektīvu vadītāji labāk izvēlas palikt Rīgā, nevis strādāt lauku kultūras iestādē. Šobrīd ļoti labi strādā Nemateriālā kultūras mantojuma centrs, kur mēs rodam atbalstu un sapratni. Kultūras ministrs var būt izcils mūziķis, bet viņam ir ļoti labi jāsaprot, kas notiek kultūrā, ir jābūt izpratnei pat visām kultūras jomām. ◆
