Latvija pērn iestājās Eiropas Savienībā, gandrīz vienlaikus sasniedzot arī darbaspēka izplūšanas uz ārzemēm kulmināciju.
Latvija pērn iestājās Eiropas Savienībā, gandrīz vienlaikus sasniedzot arī darbaspēka izplūšanas uz ārzemēm kulmināciju. Strādājošo masas dodas projām no Latvijas, bet mūsu valstī dažādās jomās sāk trūkt darbinieku ar atbilstošu kvalifikāciju. Ir pienācis brīdis, kad Latvijā beigusies lētā darbaspēka ēra. Taču nav teikts, ka tā neatgriezīsies. Tikai tad tā lomā iejutīsies ne jau vietējie, bet imigranti, kas būs ar mieru strādāt par zemākām algām, kā tas tagad ir ārvalstīs.
Atceramies taču arī Latvijā interesantus laikus, kad vietējā darba tirgū šāda aina iezīmējās jau padomju gados – tā saucamo gucuļu brigādes te prata labi nopelnīt un iedzīvoties pašlabumā, ko viņiem gan nevar pārmest. Daudzas kompānijas ārvalstīs palielina konkurētspēju tieši uz attīstības valstu lētā darbaspēka rēķina. Taču tur ir cita draudoša problēma – AIDS, kas diemžēl iznīcina lēto darbaspēku.
Protams, kāpēc Latvijā uzņēmējiem vajadzētu aprobežoties ar strādājošiem, kas kavē darbu alkohola lietošanas vai bezatbildīgas attieksmes pret darbu dēļ. Ko darīt darba devējam, lai uzņēmums neciestu? Kur rast kvalificētu vietējo darbaspēku, kas savu darbu spiests pārdot, lai nodrošinātu svešas valsts ekonomisko augšupeju. Katastrofāli mūsu valstī trūkst speciālistu, kas vēlas strādāt lauksaimniecībā. Arodskolās ir tukši soli, kur māca ar šo nozari saistītus priekšmetus. Biznesmeņiem ir jāpalielina sava uzņēmuma darba ražīgums un jāpiedāvā konkurētspējīgs atalgojums, lai piesaistītu cilvēku resursus. To dzīve viņiem piespiež darīt.
Nereti mēdz būt tā, ka problēmas atrisinās pašas no sevis. Taču diez vai šajā gadījumā tā notiks, ka aizplūdušais darbaspēks, tāpat kā izbraucis, tā arī masveidā atgriezīsies atpakaļ Latvijā. Protams, daļa no tiem, kas dodas projām no valsts, darbu atrastu arī šeit, taču galvenais – nespētu ar to pieklājīgi nopelnīt. Uz to, ka darbarokas atgriezīsies, var cerēt tikai tādā gadījumā, ja valsts varbūt beidzot sāks risināt šīs samilzušās problēmas. Tomēr maz ticams, ka tas tā drīzākajā nākotnē notiks.
Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Ainars Latkovskis sācis bažīties, ka Latvija var palikt bez darbaspēka. Viņš ierosinājis steidzami veikt pētījumu, kurā paredzēts noskaidrot, vai ārzemēs strādājošie latvieši vēlas atgriezties, vai tomēr viņiem pakāpeniski pievienojas ģimenes, viņi tur iegādājas īpašumus un savu nākotni izvēlas saistīt ar svešu zemi. Lai arī tā ir sveša, tomēr tur var nopelnīt cilvēcīgus dzīves apstākļus, kas te daudziem tiek liegti.
