Sākoties karstajam laikam, novadā un sevišķi Gulbenē aktualizējies jautājums, kur peldēties. Aktīvi par šo tēmu forumā diskutē “Dzirksteles” portāla lietotāji. Viņi atcerējušies gan šobrīd slēgto pilsētas peldbaseinu, gan pašvaldības agrākos solījumus veidot peldvietu pie Dzirnavu dīķa.
“Gulbenē tā ir, kā ir, ar peldēšanos. Vēsturiski tas tā ir izveidojies. Dzirnavu dīķī pašlaik nav pārāk tīrs ūdens. Tur šobrīd nav vēlams peldēties. Doma par dīķa renovāciju nav atmesta. Jāgaida iespēja iesaistīties kādā Eiropas projektā, piesaistot līdzekļus šīs vides sakārtošanā. Jācer! Par to esmu runājis ar novada vadību. Gulbene atrodas purvainā vietā. Nākotnē būtu jāparedz līdzekļi virszemes ūdeņu sakārtošanai, ūdenstilpju attīīrīšanai. Gulbenes dīķi ir aizauguši. Viennozīmīgi vieglāk ir izrakt jaunu dīķi, nekā iztīrīt vecos,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs Osvalds Lucāns.
Ir vīzijas par peldvietu
Gulbenē
Viņa vīzija – Gulbenē varētu veidot arī pilnīgi jaunu peldvietu, piemēram, Spārītes parka malā – šobrīd neizmantotajā pļavā pie autoapmācības laukuma stacijas tuvumā. Taču pagaidām, pēc O.Lucāna domām, gulbeniešiem nav nevienas labākas peldvietas par Stāmerienas ezera “Lāčausi”. “Būtu labi, ja no Gulbenes vasarā uz “Lāčausi” kursētu satiksmes autobuss,” uzskata O.Lucāns.
Gulbenes novada domes Attīstības nodaļas teritorijas plānotāja Marta Mikolaja noraida ideju par satiksmes autobusu, kas vestu pasažierus no Gulbenes uz “Lāčausi”. Viņa arī apšauba domu par mākslīgas peldvietas jaunu radīšanu pļavā pie Spārītes parka. “Es šaubos, vai tā zemes platība ir ieplānota kā atpūtas teritorija,” saka M.Mikolaja. Pēc viņas domām, drīzāk varētu pārskatīt detaļplānojumu atpūtas teritorijā pie Nākotnes ielas dzīvojamā masīva. M.Mikolaja apliecina, ka nav atmesta doma par Dzirnavu dīķa sanāciju un publiskās peldvietas izveidi. Taču šā projekta realizācija Gulbenē šobrīd nav prioritāte. Uzsvars pilsētā šobrīd tiekot likts uz infrastruktūras sakārtošanu. Turklāt, kā uzsver M.Mikolaja, peldvieta Dzirnavu dīķī varētu tikt veidota tikai pēc tam, kad visas krastmalas privātmājas būs pieslēgušās pilsētas kanalizācijas tīkliem. Iespēja to darīt ir jau šodien, taču faktiski privātais sektors joprojām savus notekūdeņus ieplūdina Krustalīcē un Dzirnavu dīķī.
Peldētāju drošība – pašu rokās
M.Mikolaja atgādina, ka novadā ir pieklājīgas vietas, kurp var doties ikviens peldēties gribētājs. Kā piemērotākās viņa piemin arī Jaungulbenes atklāto peldbaseinu, Ušura ezeru, Sudala ezeru, kā arī mākslīgi radīto peldvietu Daukstu pagasta Staros.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Gulbenes daļas komandieris Vijārs Griķis “Dzirkstelei” saka, ka Gulbenē un novadā peldvietu meklēšana un drošība ir pašu iedzīvotāju ziņā. Glābšanas dienests nodarbojas tikai ar sekām, ja notikusi nelaime uz ūdeņiem. Tā arī pagājušajā vasarā dienesta ūdenslīdējiem Gulbenes novada ūdeņos nācās meklēt noslīkušo – neveiksmīgu peldētāju. V.Griķis uzsver, ka novadā diemžēl nav nevienas oficiālas vietas, kur iedzīvotājiem ar ūdens analīzēm tiktu pierādīts, ka tur patiešām drīkst peldēties. Nekur nav arī pastāvīgas drošības uzraudzības. V.Griķis atgādina, ka iedzīvotājiem kritiski jāizvēlas un jāizvērtē vieta, kur peldēties. Krastam jābūt lēzenam, vēlams ar cietu pamatu. Upēs jāizvēlas vieta, kur ir vismazākā straume, tuvumā nav atvaru vai citu bīstamu vietu. Nav ieteicams doties peldēties vienam. Pirms peldēšanās vai vizināšanās ar laivu laikus jābrīdina savi biedri, ja kāds neprot labi peldēt. Pirms vizināšanās ar laivu nedrīkst aizmirst uzvilkt glābšanas vesti.
