Šajās dienās, šķiet, ne tikai man katra kāja bēg, kur parauj. Līdzīgi klājas daudziem. Un kā gan ne? Ielās – put-ra. Elektrība raustās. Makos nauda kūst, un nav zināms, vai līdz Ziemassvētkiem kāds lats vēl būs aizķēries. Dzirdēts, ka dažiem izglītības darbiniekiem alga izmaksāta dubultā (tavu laimi!), bet izrādās, ka it kā bankas kļūdas dēļ un tagad prasa pusi naudas atmaksāt atpakaļ (neraža!). Daži nevarēs, jo visu jau ir iztērējuši. Tas nozīmē, ka janvārī algu nesaņems? Ellīgs gada sākums! Ņemot vērā arī to, ka dažs pēc brīva prāta, bet cits spaidu kārtā raujas darbā vairākās maiņās dienu, divas un pat trīs dienas pēc kārtas, lai sakrātu brīvas dienas kārtīgai atpūtai un ziemas prieku baudīšanai. Līdz ģībienam! Beigās itin viegli var piekrist piedāvājumam labprātīgi iesniegt atlūgumu. Kad nāk apskaidrība, ir jau par vēlu. Bet ikdienā saglabāt vēsu prātu ir tik grūti, ja turklāt visu laiku no prāta neiziet doma, ka nav sapirktas sveces vairumā, bet pasaules gals jau tuvu. Ha! Un tad sāksies… Parādi tiks atcelti! Tad nevienam vairs nebūs jautājumu arī par tēmu, kam īsti pieder Gulbenes slimnīca. Nevienam! Šausmas! Kaut nu vismaz ģimenes ārsti neļautos masu psihozei un nesāktu jauno gadu ar streiku, jo tad zem kājām tiks izsists pēdējais stabilas dzīves pamats. Labākās zāles pret stresu šodien ir iespēja uzkāpt uz slēpēm un laisties… Taču diemžēl sportiskajā Gulbenē neviens nav padomājis par iespēju ļaudīm slēpes piedāvāt nomā. Nopirkt ne visi spēj, jo pilns ekipējums maksā pāris simtus latu. Jāmeklē “blats”!
