Ceļu stāvoklis Latvijā ar katru gadu pasliktinās, bet naudas nav, lai kaut ko mainītu. Kāda situācija ir mūsu novadā, stāsta VAS “Latvijas Valsts ceļi” Vidzemes reģiona Gulbenes nodaļas vadītājs Laimonis Aumeisters.
– Lasītāji jautā, ar ko nodarbojas jūsu pārvaldītā iestāde?
– Mēs nodarbojamies ar valsts ceļu tīkla pārvaldīšanu Gulbenes novadā. Pārvaldām 592 kilometrus valsts ceļu – plānojam darbus, kontrolējam darbu izpildi, veicam autoceļu ikgadējo inventarizāciju, saskaņojam būvprojektus valsts autoceļu aizsargjoslā, izsniedzam tehniskos noteikumus jaunu pieslēgumu izveidei pie valsts autoceļiem un inženierkomunikāciju izbūvei valsts autoceļu aizsargjoslā. Mūsu pārziņā ir pārraudzība arī par pašvaldību ceļiem, apsekojam gan valsts, gan pašvaldību tiltus, kā arī pārraudzība par satiksmes organizāciju gan uz valsts, gan pašvaldību ceļiem. Protams, sagatavojam arī programmas periodiskajai un ikdienas uzturēšanai. Gulbenes nodaļā strādā trīs cilvēki – divi ceļu būvinženieri un es esmu nodaļas vadītājs.
– Kādi ir novada ceļi?
– Ļoti labā stāvoklī ir 1,34 procenti asfaltēto ceļu. Vērtējums gan tiek veikts vasarā, savukārt pērn rudenī mums tika nodots atjaunotais ceļa Rēzekne – Gulbene posms, tas nozīmē, ka šajos skaitļos būtu jāveic korekcijas. Taču kopējā aina rāda, ka sliktā un ļoti sliktā stāvoklī ir apmēram puse no visiem melnā seguma ceļiem. Sliktā stāvoklī ir gandrīz 27 procenti, ļoti sliktā – gandrīz 26 procenti. Tam pamatā ir valsts attieksme pret ceļiem, jo visu laiku tiek atlikti remontdarbi, kas būtu noteikti jāveic. Pēc zināma laika šie darbi nenotiek un rezultātā uz atsevišķiem ceļiem izveidojas tāda situācija, ka tiem ir nepieciešama rekonstrukcija, jo arī ceļa pamats vairs netur slodzi, tādēļ veidojas rises, būtiski pieaug bedrīšu apjoms. Ja runājam, piemēram, par Madonas ceļu, tam arī būvniecības kvalitāte nav bijusi tik laba. Tas tika izbūvēts septiņdesmito gadu beigās. Atsevišķus posmus remontējot, mēs secinām, ka tam nav izbūvēti kvalitatīvi pamati, būvniecības laikā ir izmantota smilts ar zemāku filtrācijas koeficientu, ne visur ir atkūdrots un tas šobrīd dara savu. Varētu teikt, ka šis ir viens no tiem ceļiem, kurš visā garumā ir sabrucis un tā uzturēšana rada lielas problēmas.
– Pieminējāt Madonas ceļu, kuri vēl ceļi būtu jāremontē?
– Reģionālās nozīmes ceļam Gulbene – Balvi ir atsevišķi posmi, kurus būtu nepieciešams remontēt, arī atsevišķos posmos uz ceļa Smiltene – Gulbene, jo vislielākā kustības intensitāte ir tieši uz šiem ceļiem. Arī uz ceļa Sinole – Silakrogs, kas iet no Robežkalna caur Lejasciemu, lielākā daļa asfaltseguma bez remonta ir 20 līdz 30 gadus. Pasaulē tomēr ir tāda prakse, ka ceļa, kas ir uzbūvēts, virskārta tiek atjaunota reizi septiņos līdz desmit gados.
– Vai nebūtu iespējams katru gadu atlicināt naudu vismaz nelielu posmu remontam?
– Ikdienas uzturēšanas līdzekļu lielākā daļa vasaras periodā tiek novirzīta segumu uzturēšanai. Kad tiek saremontētas bedres, varam vairāk uzmanības veltīt citiem ceļu kopšanas darbiem. Varu atzīmēt, ka labā stāvoklī ir tikai 22,09 kilometri valsts ceļu ar grants segumu, tāpēc arī tiem ir nepieciešams pastāvīgi veikt planēšanu. Citiem darbiem atliek minimāli līdzekļi. Šīgada finanšu plānojumā, piemēram, augustā ir paredzēti 50 000 latu. Ja mēs visu šo naudu atvēlētu kāda ceļa posma seguma sakārtošanai, varētu sakārtot apmēram 1 kilometru ceļa seguma, taču tajā pašā laikā mums būtu pilnībā jāaptur visi pārējie darbi.
– Kādreiz ceļiem tika novirzīta lielāka akcīzes nodokļa daļa!
– Tad tiešām bija labāka situācija. Vieglāk bija plānot darbus, jo ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai bija atvēlēta konkrēta summa un papildus tika veikta segumu periodiskā uzturēšana, tiltu uzturēšana, tādi darbi, kas prasa vairāk līdzekļu un kurus nav iespējams paveikt no ikdienas uzturēšanas darbiem atvēlētajiem līdzekļiem. Tagad no degvielas akcīzes nodokļa būtu bijis jābūt atvēlētiem jau 80 %, taču likumā tika ieviestas izmaiņas un līdzekļu tiek tikai tik, cik, plānojot budžetu, tiek atvēlēts. Ja tagad atjaunotu ceļu fondu un lemtu par labu akcīzes nodokļa novirzīšanai ceļiem, domāju, ka būtu iespējams veikt gan segumu atjaunošanu, gan tiltu remontus.
– Kā tiek sagatavoti priekšlikumi remontdarbiem?
– Programmas tiek sagatavotas pa reģioniem, piemēram, mūsu pusē to dara Vidzemes reģions, izmantojot nodaļu sniegtos priekšlikumus. Šajā darbā ir iesaistīts arī Attīstības plānošanas reģions, arī pašvaldības ir informētas un ir sniegušas savu viedokli par posmiem, kas būtu vispirms jāremontē. Galvenais ir jāpanāk, lai ceļiem atkal tiktu iedalīts vairāk līdzekļu, lai varētu vispār kaut kādus remontus veikt. Tas, protams, būs atkarīgs no valdības lēmumiem.
– Vai mūsdienās neklibo ceļu remontu kvalitāte?
– Tā viennozīmīgi par visiem posmiem nevarētu apgalvot. Atsevišķos posmos, protams, ir problēmas. Ja, piemēram, ir bijuši defekti virsmas apstrādē, kā tas bija arī Smiltenes – Gulbenes autoceļa posmā no Palsas tilta līdz Rankas pagriezienam (2009.gada objekts), mēs vēršamies ar pretenziju pie darbu veicēja. 2010.gadā uzņēmējs defektus novērsa, redzams, ka šī virsma turas, vienkārši atsevišķās vietās acīmredzot, tehnoloģiski veicot darbus, varbūt bija par maz izliets bitumena emulsijas un šķembu virskārta neturējās. Šogad šim posmam beigsies garantija, bet jauni defekti tur nav parādījušies. Diemžēl līdzekļu trūkuma dēļ mēs reizēm esam spiesti par atvēlētajiem līdzekļiem sakārtot pēc iespējas vairāk ceļu kilometrus, tad arī tiek rēķināti lētāki varianti, tādēļ arī vizuālais iespaids par konkrēto posmu reizēm ir ne tik labs, kā gribētos.
– Kas būs ar ceļa posmu Smiltenes virzienā, kur parādījās defekti?
– Uzņēmējs atzīst, ka darbā ir brāķis, un viņi labos šos defektus. Lai normāli apstrādātu virsmu vai arī salabotu tos pašus defektus, vajag stabilus laika apstākļus, kad gaisa temperatūra ir virs 20 grādiem. Tad, izlejot bitumena emulsiju, šķembiņas labāk iesēžas un sasaistās ar esošo pamatu. Šis ceļa posms drīzumā tiks sakārtots.
– Sasāpējušais jautājums par Rankas ceļu!
– Mēs veicām papildprojektēšanu, lai sagatavotu jaunu dokumentāciju iepirkumam. Pašlaik notiek šī projekta izskatīšana. Jūnija sākumā tas tiks nodots iepirkuma daļai, lai tiktu organizēts jauns būvdarbu iepirkums. Diemžēl šis process no iepirkuma izsludināšanas līdz brīdim, kad tiek noslēgts līgums ar uzņēmēju, var ilgt divus trīs mēnešus. Taču šis posms līdz nākamā gada beigām ir jāizbūvē, kā tas ir paredzēts.
– Vai tomēr nebūtu jānosaka, ka uzņēmējam ir jāapņemas objektu pabeigt, kaut arī mainās izmaksas būvniecības gaitā?
– Ar šo konkrēto uzņēmēju līgumā bija atrunāts – ja mainās nodokļi, šīs izmaksas nav jāsedz būvniekam, taču šajā gadījumā pieaugumu radīja tas, ka parādījās lielāks pieprasījums pēc būvmateriāliem un tāpēc būvmateriālu ražotāji pacēla izmaksas, arī situācija starptautiskajā tirgū ar degvielas un naftas produktiem mainījās. Arī bitumens ir naftas produkts, un tādēļ izmaksas ievērojami palielinājās. Būvnieks izrēķināja, ka viņam izdevīgāk ir maksāt soda naudu par līguma laušanu, nekā turpināt darbus. Šobrīd vēl joprojām notiek pēdējie dokumentācijas sakārtošanas darbi, lai šo līgumu lauztu. Būvnieki vēl nav iesnieguši visus atzinumus, trūkst divu atzinumu par veiktajiem darbiem (komunikāciju pārbūvi), taču es domāju, ka jūnija sākumā šis līgums būs lauzts.
Runājot par apņemšanos izbūvēt līdz galam, es domāju, ka tas ir juristu darbības lauciņš, jo līgums ir jānoformulē tā, lai abām pusēm būtu pieņemami. Ja līgumā tiks uzspiests kāds punkts, kas galīgi būs nepieņemams būvniekam, viņš vienkārši var atteikties slēgt šo līgumu.
– Rēzeknes ceļa remontam vairs nebūs šķēršļu?
– Tika veikti nelieli grozījumi, projekts ir saskaņots un pašreiz notiek iepirkums. Domāju, ka drīzumā tiks noslēgts arī līgums un varbūt jau jūlija beigās vai augusta sākumā sāksies būvniecības darbi. Arī šis ceļš nav ļoti sen remontēts, un nav arī iespējams ar vienkāršu ikdienas uzturēšanu nodrošināt, lai tas ikdienā būtu normāli caurbraucams.
– Vai cilvēki var ziņot par defektiem ceļa segumā?
– Ikdienā veicot uzturēšanas darbus, jau var pamanīt jaunus defektus, piemēram, planējot ceļu, greiderists var pamanīt kādus izskalojumus. Ja viņš pats tos nevar novērst, viņš noteikti to paziņos. Ceļi tiek arī apsekoti. Protams, pēc lielām lietusgāzēm var parādīties jauni defekti, izskalojumi, var būt kāda caurteka var pēkšņi sabrukt, tādēļ ļoti iespējams, ka ceļu lietotājs šo būtisko defektu pamanīs daudz ātrāk. Viņš var informēt gan mūs, nodaļu, gan konkrēto ikdienas uzturēšanas darbu veicēju, gan arī ziņot uz Satiksmes organizācijas centru.
– Ceļi kļūst sliktāki, kas mūs sagaida pēc desmit gadiem, ja naudas nekļūs vairāk?
– Pozitīvi ir tas, ka Eiropas Savienības institūcijas seko līdzi par Eiropas naudu atjaunotajiem ceļu posmiem. Tātad šajos posmos tomēr būs jānodrošina arī uzturēšana. Ceļu segumi ir jāremontē, jo, ilgstoši atliekot neatliekamos darbus, nākotnē būtiski pieaug izmaksas. Protams, mēs ceram un gaidām, ka ekonomiskā situācija uzlabosies un valdība arī ceļiem atvēlēs vairāk naudas.
