Apmēram 65 hektārus lielajā “Kaudžu” purvā Rankas pagastā jau 11 gadus tiek iegūta kūdra. 2006.gadā iesākta arī dzērveņu audzēšana.
Viens no purva īpašniekiem rancēnietis Jānis Dūte atzīst, ka pirmie četri pieci gadi pagājuši, kamēr tikuši pie saprāta, kā un kas jādara, nākamie pieci – lai labotu pieļautās kļūdas, bet šogad var teikt, ka bizness ir veiksmīgs, tāpēc Jānis arī piekrita sarunai ar “Dzirksteli”, lai pastāstītu, kā šeit notiek darbs un kā veicas ar dzērveņu audzēšanu. Kopā ar viņu ir arī otrs purva īpašnieks arī rancēnietis Māris Brants. Purvam ir arī vēl trešais īpašnieks, kura saknes arī ir no Rankas, Jānis Sēlis, bet, kā uzsver Māris, īstais galvenais esot J.Dūte. “Par mums brīnās, ka šis purvs pieder mums, latviešiem. Bet pieder jau tikai tāpēc, ka tas ir mazs. Pie tik mazas platības rūpnīcu nevar uzcelt, tāpēc purvs nav interesants ārzemniekiem, savukārt lielie purvi ir kļuvuši par ārzemnieku īpašumiem,” atzīst Jānis.
Gan Jānis, gan Māris neslēpj, ka sākumā ar kūdras ieguvi neveicies. Māris atzīst, ka visur vajag ieguldīt ļoti daudz līdzekļu, lai kaut kas sāktu arī atmaksāties. “Mēs esam bailīgi un kredītus neņemam. Mēģinām tikt galā pašu spēkiem, tādēļ lēnām virzāmies uz priekšu,” saka Jānis.
Māris stāsta, ka kūdra tagad “iet pa priekšu” un dzērvenes pagaidām ir pabērna lomā. “Paši saprotam, ka vēl gadi četri un vajadzētu būt otrādi. Tad dzērvenes vairāk dotu ienākumus nekā kūdra.”
Ar kūdru tāpat kā ar sienu – viss atkarīgs no laika
Kūdras purvam ir limits, cik lielu kūdras daudzumu gadā drīkst iegūt. “Mēs pagaidām esam ieguvuši maz – tikai kādus 30 procentus no atļautā,” saka Jānis.
Tā, kā kūdra tiek iegūta “Kaudžu” purvā, var redzēt ļoti reti Latvijā, bet Zviedrijā gan. Ekskavatorists brauc no malas un kūdras slāni izgriež, klucīšus saliek gar malu un tie žūst. “Šādā veidā iegūstot kūdru, viss tiek nostrādāts līdzeni. Purvs netiek sarakāts. Pirmajos gados nezināšanas dēļ gan sabojājām lauku,” atceras Jānis.
Māris kūdras ieguvi salīdzina ar siena vākšanu – viss atkarīgs no laika apstākļiem. Pērn bija karsts, bet vienā reizē nolija divu nedēļu norma, tad līdz ar to desmit dienas kūdrai jāžūst, bet pēc desmit dienām atkal uznāca lietus. Savukārt šī vasara kūdrai ir ideāla.
Šogad jau ir aizvesti prom 3000 kubikmetru kūdras. Bijis arī gads, kad iegūti tikai 600 kubikmetri kūdras. “Šī kūdra, ko mēs iegūstam, ir tā saucamā gaišā lauksaimniecības kūdra. To tālāk ved uz rūpnīcām. Mūsējo tagad aizveda uz Beļģiju, pāris kravas uz Vāciju un Misas kūdras fabriku. Kad klucīši ir izkaltuši, tie ir viegli un cieti. Tad tos ieliek lielās maļamās mašīnās, samaļ, izsijā un iegūst dažāda izmēra, frakcijas substrāta izejmateriālu,” stāsta Jānis Dūte.
Viņi gan neatklāj cenu, par kādu var pārdod vienu kubikmetru kūdras, bet atzīst, ka ir izdevies ar katru gadu to pārdot dārgāk. Kaut gan pašā sākumā vienu kubikmetru kūdras pārdevuši par četriem latiem un bijuši ļoti priecīgi.
Ķīmijai – nē
Kūdras purvs nav tikai peļņa. Ir jārēķinās arī ar izdevumiem, lai izstrādātu purvu, ir jābūt licencei, jāmaksā dabas resursa nodoklis. Jānis lepojas, ka viņi visiem strādniekiem maksā algas un arī nodokļus. Daudz naudas tiek tērēts nezāļu apkarošanā. “Ķīmiju lietot nedrīkst, bet, ja tomēr tā tiks lietota un pircējs to uzzinās, tad viņš desmit gadus vispār nerunās ar tevi. Mums rādīja fotogrāfijās, kā izskatās 140 hektārus lielas siltumnīcās, uz kurām aizved substrātu. Visa siltumnīca ir ar augiem, kuri visi ir vienāda izmēra, vienādā zaļumā. Ja vienam augam ir pieci ziedi, no kuriem divi zied, bet trīs ir pumpuros, tad visiem identiski ir tāpat,” stāsta Jānis un piebilst, ja, apkarojot nezāles, kūdras purvā tiek ievazātas ķīmiskas vielas, tad tas laukums siltumnīcā, kur šis substrāts tiek izmantots, ir pilnīgi citādāks. Augi vairs nav identiski vienādi, tie dažādojas. Tad ir pretenzijas un soda sankcijas.
Viss vēl attīstības līmenī
Purvā kūdras slānis ir atšķirīgā biezumā. Tur, kur iestādītas dzērvenes, tas ir apmēram pusmetru, bet citviet purvā – no metra līdz pat sešiem metriem. “Kur kūdru noņemsim, audzēsim dzērvenes. Kā viens amerikānis teica – ko jūs liekat naudu uz naudas? Paņemiet vienu naudu, un tad paņemsiet nākamo. Tā mēs arī darām,” saka Māris.
Pirms pieciem gadiem šajā purvā viņi iesāka audzēt arī dzērvenes. Jānis atceras, ka pieredzes nebija, stādījuši tās ar rokām, mocījušies, beigās arī vēl cerības zuda. “Tad ar traktoru kaut kā veiksmīgi safrēzējām, bet uznāca sausums. Tad sapratām, ka bez laistīšanas stāda vai nu idioti, vai dziļi ticīgi cilvēki. Mums paveicās ar to otro variantu, jo bijām dziļi ticīgi – sāka līt lietus un tās ieauga.” Vienā gadā gan ieguvuši kādas desmit tonnas ražas, bet vēl nepieciešams ieguldīt līdzekļus, lai būtu kārtīga raža, arī platība esot jāpalielina. Tagad dzērvenes aug trīs hektāru platībā. “Šeit vēl viss ir attīstības līmenī,” saka Māris.
Dzērvene – vērtīga oga
Viņš ir pārliecināts, ka dzērvenēm pieprasījums pieaugs. “Tagad iegūstam ogas, pēc tam tās dosim jau pārstrādātā produkcijā, vai tās būs dzērveņu sukādes, ievārījumus vai kas cits.”
Pērn tika izmēģināts gatavot arī dzērveņu ievārījumu, bet pieprasījums tam Gulbenē esot bijis niecīgs, savukārt Smiltenē produkcija aizgājusi. “Produkts bija garšīgs, bet pie tā vēl jāpiestrādā,” atzīst Jānis.
Savukārt Māris slavē dzērveņu labās īpašības un skaidro to, kā pareizi iegūt labo ogas garšu. “Šīs dzērvenes ir vērtīgākas, bet tās ir jālieto pēc saldēšanas. Novācot tās ir baltas miltainas un rūgtenas, tāpēc diennakti šīs dzērvenes jānotur saldētavā, tad jāatsaldē un tikai tad jālieto uzturā. Pēc sasaldēšanas tās pilnīgi ir mainījušas savu struktūru un ir garšīgas. Šī kultūra ir jauna, tāpēc cilvēkiem ir jāskaidro, kā tās jālieto. Ja cilvēks to nezina, nopērk un viļas,” pieredzē dalās Māris.
Dzērvenes ir bezatkritumu ogas. Ja izspied sulu, tad to čagas var izmantot tējas gatavošanai, savukārt no sēklām izspiež eļļu, kuru lieto kosmētikā.
Pārsteidz ierēdņi
Purvi ir Latvijas bagātība. Jānis stāsta arī par kūdru, kura tiek izmantota kurināšanai. Viņa purvā gan tādu neiegūst, jo kurināšanai jāizmanto citāda kūdra – tumša, melna, kas izskatās līdzīga dubļiem. Tajā ir mazāks sēra saturs. Ir tādi purvi, kur ir tikai kurināmā kūdra un lauksaimniecības kūdras nemaz nav. Vienvārdsakot, purvi ir viena no Latvijas bagātībām, tādēļ Jāni pārsteidz, ka ierēdņi, piemēram, Ekonomikas ministrijā nav par to neko dzirdējuši. “Kolēģi aizbrauca uz Ekonomikas ministriju aprunāties. Tur ierēdņi brīnās – mums Latvijā ir arī kūdra? Un ir purvi? Un jūs dodat darbu un maksājat nodokļus? Un eksportējat? Absolūti nekādas informācijas, ierēdņi rīdzinieki neredz to, kas notiek, kaut gan atskaites tiek dotas,” stāsta Jānis.
