Jaunieši: rūpējas par Lāčplēša kara ordeņa kavaliera kapavietu. Mēdz teikt, ka jaunieši nezina Latvijas vēsturi.
Jaunieši: rūpējas par Lāčplēša kara ordeņa kavaliera kapavietu.
Mēdz teikt, ka jaunieši nezina Latvijas vēsturi. Laikraksts gan pārliecinājās, ka vismaz lauku skolās jaunieši zina stāstīt par brīvības cīņām. Turklāt Litenes pamatskolas audzēkņi Lāčplēša dienā jau vairākus gadus dodas pie novadnieka Alekša Žagara kapa, kas bijis Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Jaunieši labprātīgi rūpējas par kapavietas sakopšanu un uzturēšanu arī ikdienā.
Latvijas armijas virsleitnants A.Žagars pēdējos mūža gadus pavadījis Litenē. Miris 1978.gadā. Tikai 1995.gada 11.novembrī ar Daugavas Vanagu gādību viņam uzlikts kapa piemineklis, kurā iegravēta Lāčplēša Kara ordeņa zīme. Kopš tā laika katru gadu 11.novembrī skolas bērni pie šā karavīra kapa noliek svecītes. “Skolotāja radījusi interesi par Latvijas vēsturi, zinām arī par 11.novembra notikumiem. A.Žagara kapa vietu kopjam ne jau tikai, sagaidot svētkus, regulāri to dara tikai mūsu klases audzēkņi, bet arī citi,” saka Litenes pamatskolas 8.klases audzēkne Agnese Grohoļska.
39 Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem dzimtā puse bijusi Gulbenes rajonā, apmēram 10 vēlāk dzīves gaitas aizvadījuši šeit. “Nav zināmas visu kara ordeņu kavalieru atdusas vietas. Daudzus ordeņa kavalierus 1941.gadā izsūtīja uz Sibīriju, tieši tādēļ par vairākiem nav nekādas informācijas,” saka Gulbenes Vēstures un mākslas muzeja krājuma nodaļas vadītāja Irina Zeibārte.
1919.gada 11.novembrī Rīgā notika izšķiroša cīņa starp Latvijas armiju un bermontiešiem (Krievu brīvprātīgo Rietumu armiju, kurā bija gan krievi, gan vācieši). “Bermontiešus Rīgā neielaida. Latvijas armija piedzīvoja lielus karavīru zaudējumus, tomēr Rīgu noturēja. Tieši tādēļ tā ir uzskatāma par varonības dienu. Jau tajā pašā dienā karavīrus, kas cīnījušies līdz pēdējam elpas vilcienam, nodēvēja par lāčplēšiem. Tad arī sākās Lāčplēša Kara ordeņa vēsture,” saka I.Zeibārte.
Lāčplēša
dienā pieminēsim brīvības cīnītājus
Ordeni piešķīra vienīgi par nopelniem brīvības cīņās no 1918. līdz 1920.gadam un tikai tiem, kas pienākumu pret valsti izpildījuši ar izciliem varoņdarbiem.
Šāds ordenis glabājas arī Tirzas pamatskolā. Tas savulaik piederējis tirzmalietim Ādolfam Lācim, kas izsūtīts uz Vjatlagu. No tālās Sibīrijas Latvijā viņš vairs neatgriezās. Ordeni skolas muzeja glabāšanā nodeva viņa dēls Mintauts Kārlis Lācis.
“Lāčplēša dienā mēs vienmēr skolēniem stāstām par novadnieka sasniegumiem, par viņa dzīves gaitām. Domāju, ka bērni izprot Latvijas vēsturi. Varbūt viņiem jūk laiks, datumi, bet viņi zina, cik grūti nācies izcīnīt Latvijas brīvību. Zīmēšanas stundās mēs mēģinājām zīmēt cīņas pār bermontiešiem. Daugavu, Rīgas torņus, kā latvieši devās triecienā. Mēs mēģinām bērnos ieaudzināt to, lai 11.novembris viņiem būtu svēta diena,” saka Tirzas pamatskolas direktore Dzintra Ceriņa.
