Pirms četriem gadiem jau radās sapņi, idejas un vīzijas par Modes festivālu Gulbenē.
Pirms četriem gadiem jau radās sapņi, idejas un vīzijas par Modes festivālu Gulbenē. Gribējās dzimtajā pilsētā bērniem un jauniešiem radīt kaut ko īpašu, aizraujošu, nebijušu, laikmetīgu un izglītojošu, kas dotu iespēju darboties ārpusskolas brīvajā laikā, kas mudinātu bērnus domāt radoši, izkopt savus talantus un sadarboties ar vecākiem.
Kā profesionāle sociālpsiholoģijā redzēju nepieciešamību apvienot Gulbenes radošos ļaudis. Arī tādus, kas jutās sevi izsmēluši darbā un vēlējās kaut ko jaunu, kā arī tos, kas bija bez darba. Vispirms izpētīju situāciju Gulbenē, apsvēru reālās iespējas un izveidoju projektu, organizēju modeļu skolu, diskodeju grupu bērniem un jauniešiem, jauno žurnālistu skolu.
Lai nonāktu līdz fundamentālam, vērienīgam pasākumam, festivāls ir jārada atbilstošs videi un jāstrādā sabiedrībai. Tukšā vietā neko radīt nav iespējams. Bez idejas, bez mīlestības un bez darba nekas nav iespējams. Ir jāsagatavo augsne. Modeļu skolas uzdevums bija veidot vidi, radot jauniešos gaumes izjūtu un estētisku kustību prasmes. Vajadzēja sākt no nulles punkta, jo tobrīd nebija ar ko dalīties pieredzē. Arī bez materiāliem resursiem šis darbs nav iespējams. Leons Adamovičs paņēma aizņēmumu no akciju sabiedrības “Latvijas Unibanka” Gulbenes filiāles, lai varētu uzsākt interesanto un vajadzīgo darbu ar bērniem un jauniešiem.
Lai nonāktu līdz 1. Vidzemes un Latgales modes festivālam “Topmodelis 2003”, vajadzēja iedarbināt apjomīgu, radošu darba cēlienu un atrast materiālos resursus, iesaistot radošus, atsaucīgus gulbeniešus – Sindiju Līkansi, Veru Amantovu, Solvitu Jansoni, Inetu Štokni, Guntru Sproģi, Edīti Siļķēnu, Mārīti Dzeni, Daili Leimani un citus. Lielu paldies ir pelnījis Gulbenes domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs un Gulbenes kultūras centra iepriekšējais direktors Āris Kļaviņš ar kolektīvu.
Gribu izteikt lielu atzinību Ingai Troicei par ieguldīto darbu gan laika, gan materiālo resursu ziņā. Ingai tā ir lieliska iespēja realizēt savu organizatores talantu.
Festivāla mērķis ir dot iespēju. Taču tas nozīmē arī radošu un neatlaidīgu darbu.
Tas, ka Gulbenē tik daudz bērnu un jauniešu piedalījās festivālā, ir jāatbalsta. Man bija patīkami, ka manā modeļu skolā “izauklētās” meitenes startēja un ieguva atzinības. Tomēr gribas uzsvērt, ka ir jābūt uzmanīgiem, rīkojot šādus pasākumus. Klāt jābūt profesionāliem darbiniekiem, kam ir izglītība un zināšanas, lai strādātu ar bērniem un jauniešiem. Var būt dažādas psiholoģiskas problēmas, ja festivāls turpinās dienas garumā, ja ir godalgotie un dalībnieki, kas nesaņem titulus. Tas viss ir jāparedz. Ir jārēķinās, ka ne viss, ko piedāvā modes pasaule, atbilst nepilngadīgiem bērniem. Tātad ir jāpilnveidojas, viss jāvērš uz pozitīvo pusi.
Aijas Adamovičas teikto pierakstījusi Diāna Odumiņa
