Gulbenieša Jāņa Auzāna hokeja fana krekla apkaklīti rotā sešas dažādas nozīmītes no Pasaules čempionātiem hokejā.
Gulbenieša Jāņa Auzāna hokeja fana krekla apkaklīti rotā sešas dažādas nozīmītes no Pasaules čempionātiem hokejā.
J. Auzāns pārpārēm izjutis emocijas, ko dod hokeja skatīšanās klātienē.
“Kad Latvijas izlase iekļuva A grupā un piedalījās pirmajā čempionātā Somijā, es nevarēju tur nokļūt. Kad latvieši noturēja pozīcijas un nākamajā gadā čempionāts notika Šveicē, es sapratu, ka man jādodas līdz. Un tā jau sesto gadu. Būts Norvēģijā, Krievijā, Vācijā, Zviedrijā un Somijā. Sākotnēji kopā ar draugiem devos uz pirmajām trim spēlēm, bet pērn nolēmām kaut ko mainīt, tādēļ šogad devāmies tikai uz otro kārtu. Tikai pēc spēles ar Baltkrieviju nolēmām, ka mājās palikt un nosēdēt pie televizora ekrāniem nevar,” atceras Jānis.
Kad tuvojas čempionāts, paribē sākas aizdomīga kņudoņa, kas neļauj mierīgi sēdēt mājās. Un kur nu vēl iespaidīgi lielais fotoalbums, kurā noteikti jābūt fotogrāfijām arī no šā čempionāta.
Nevienu hokejistu zaudējumā nevaino
Viņš atzīst, ka fani, gribot negribot, pārņem hokejistu izjūtas. Ja neveicas, tad arī mājās fani pārbrauc, it kā zaudējums piedzīvots tieši viņu vainas dēļ. Tomēr tad, kad Latvijas hokejistiem nākas zaudēt, Jānis komandai nepārmet. Viņam vislabāk patīk, kā spēlē Sandis Ozoliņš. Jānis seko līdzi S. Ozoliņa sporta gaitām, ceļas agri no rīta vai vēlu naktī un skatās NHL spēles.
“Kad piedalījos čempionātā Šveicē, man viss bija jauns. Bijām tikko “izlīduši” no padomju laikiem. Lai arī toreiz Latvija Krievijai zaudēja ar 5:7, nav izstāstāms, kā līdzjutēji gavilēja. Gājām pa ielām un dziedājām tautasdziesmas, dejojām. Braucām tramvajā, un policija konvoja automašīnās mūs pavadīja. Policisti pret Latvijas izlases līdzjutējiem izturējās ar cieņu,” atminas Jānis. Dodoties uz čempionātiem, Jānis redzējis, viņaprāt, Eiropas skaistākās vietas. Īpaši viņam iepatikusies Zalcburga.
Latvijas fani ir lepni par komandu
“Kad bijām šā čempionāta otrajā kārtā Somijā, lielākā daļa Latvijas līdzjutēju jau bija devušies uz mājām. Mēs bijām palikuši nepilns tūkstotis, bet tomēr halli piekliedzām. Spēlē ar Krieviju pa visu halli fani bija sasēdušies trīs lielās grupās un tad kā vilnis šalca dažādi saukļi un uzmundrinājumi. Amerikas treneris pēc vienas spēles teicis, ka uz čempionātu laikam sabrauc visa Latvija. Viņš tādu līdzi jušanu nebija piedzīvojis,” secina gulbenietis.
Viņš atzīst, ka līdzjutēja pienākums čempionātā ir uzmundrināt hokejistus, kad viņiem neveicas, priecāties, kad klājas labi, un saprast to, ka ikviens no spēlētājiem dara to, ko spēj. Arī pēc tādām spēlēm, kuras ir nevietā zaudētas, īstie fani galvas nenokar un Latvijas komandu nenozākā.
“Tad, kad Latvija Kanādai zaudēja ar 1:6, es vārtsargu Artūru Irbi nevainoju un par “caurumu” viņu nedēvēju. Jāpieņem, ka arī hokejistam var būt “melnā” diena. Tajā brīdī jāatceras, ka šis hokejists citās spēlēs ir daudz izdarījis. Lai būtu aktīvs līdzjutējs, komanda vienkārši ir jāmīl,” ir pārliecināts J. Auzāns.
Operatori esot iecienījuši Latvijas izlases līdzjutējus. Kad gulbenieši rādīti ekrānos, mājinieki sūtījuši īsziņas, ka redzējuši “lielas televīzijas zvaigznes”.
Citu valstu līdzjutēji domā, ka Latvijā dzīvo bagāti cilvēki, jo katru gadu tūkstoši cilvēku apmeklē čempionātu. Protams, arī faniem gadās visādi. Piemēram, Norvēģijā daži hokeja fani spēles redzēja nevis klātienē, bet gan cietumā pie televīzijas ekrāniem, jo reibumā vēlējās braukt ar taksometru. Jānis atzīst, ka līdzjutēju burzmā ir arī tādi, kas, alkoholu lietojot, nevienu spēli tā arī neredz.
Nākamgad Latvijai jāiekļūst četriniekā
Jānim ir prieks par jauno hokejistu Vadimu Romanovski, arī Vjačeslavu Fanduļu, Arvīdu Reķi. “Nu nevarēja šogad viņi “uzlēkt” augstāk par 9. vietu. Tā ir viņu vieta. Ja būtu veicies, varētu būt arī nedaudz labāk, bet jārēķinās, ka Šveice spēlē savu hokeju un mūsējiem ar tādu pat bija jāatbild, jo citādāk mūsu mazos hokejistus pie bortiem vien spieda,” spriež J. Auzāns.
Jānis pats spēlē futbolu. Jau no 3. klases. Nu jau divdesmit gadus spēlē rajona futbola izlasē. Jau tagad viņš domā par nākamā gada hokeja čempionātu, kas notiks Čehijā. Vajadzētu būt labi, vismaz Jānis ir iecerējis, ka Latvijas hokejisti varētu tikt pat līdz pirmajam četriniekam.
