Teiču dabas rezervātā ogot un sēņot drīkst tikai tad, ja ir īpaša atļauja. Ar likumu aizliegta arī makšķerēšana un medīšana.
Teiču dabas rezervātā ogot un sēņot drīkst tikai tad,
ja ir īpaša atļauja. Ar likumu aizliegta arī makšķerēšana un medīšana. Tuvējo pagastu iedzīvotāji stingros noteikumus ņem vērā, un pārkāpumu kļūst aizvien mazāk.
“Pagājušajā gadā veicām aptauju, lai noskaidrotu, kā cilvēki izprot dabas rezervāta lomu. Pārliecinājāmies, ka viņi to apzinās,” laikrakstam saka Teiču Valsts dabas rezervāta sekretāre Lilita Mālniece.
Ogotgribētāju vienmēr ir bijis daudz, īpaši tajos rudeņos, kad purvā ir bagātīga dzērveņu raža. Tāpēc visām tām pašvaldībām, kuru teritorijā ietilpst rezervāta teritorijas daļa, atbilstoši iedzīvotāju skaitam pagastā izsniedz ogošanas atļaujas. Tās var izmantot tikai četras dienas gadā. Viens cilvēks saņem vienu atļauju. Ogu daudzums, kādu drīkst lasīt, nav reglamentēts. Pirms ogošanas atļaujas izsniegšanas, iepriekš ir aprēķināta slodze, nosakot, cik liels drīkst būt purva nomīdīšanas procents.
“Šogad purvā bija maz ogu, tāpēc arī ogotāju skaits bija neliels. Ja ir ogas, tad daudzi cilvēki tās vēlas lasīt, lai pēc tam pārdotu un gūtu peļņu. Tad dabas aizsardzības iecirkņu inspektoriem arī ir daudz vairāk darba,” stāsta L.Mālniece.
Par kārtību Teiču rezervāta teritorijā rūpējas seši iecirkņu inspektori, jo purvs ir sadalīts sešos iecirkņos. Arī inspektoru dzīvesvietas atrodas konkrētā iecirkņa teritorijā.
Rezervāta teritorijā neviens nedrīkst uzturēties bez atļaujas, tāpēc katru noteikumu pārkāpēju soda atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksa likumu pantiem. Sodu nosaka inspektori. Viņi ir apzinājuši vietas, ko visbiežāk izmanto neatļautai ienākšanai purvā, un organizē reidus.
“Ja inspektors iecirknī aiztur ogotāju, kam nav atļaujas, ir jāmaksā soda nauda. To var izdarīt uzreiz purvā. Ja naudas nav līdzi, tad maksāt var ar bankas starpniecību. Ir gadījumi, kad vainīgais apzināti atsakās maksāt. Tad aicinām talkā tiesu,” stāsta L.Mālniece. Problēmas rodoties tad, kad aizturētā persona nosauc nepareizu vārdu, uzvārdu un dzīvesvietas adresi. Ogas konfiscē un nodod mācību iestāžu ēdnīcām, bet soda naudu ieskaita Vides aizsardzības fondā.
Bez iepriekš minētās atļaujas rezervāta teritorijā ogot drīkst tikai tie cilvēki, kas tajā dzīvo. Viņi palīdz izcirst stigas un arī rūpējas par kārtību.
L.Mālniece atzīst, ka rezervāta teritorijas pārraudzīšanā izmantojot helikopteru, bet galvenokārt rezervātā mītošo dzīvnieku apzināšanai, nevis nelikumīgu ogotāju atklāšanai.
Teiču dabas rezervātā izveidots arī informācijas centrs, kur iepriekš iespējams pieteikt ekskursijas. Rezervāta sekretāre stāsta, ka daudz ekskursantu esot rudeņos. “Mēs labprāt rādām rezervāta teritoriju, stāstām par retajiem augiem un dzīvniekiem,” saka L.Mālniece.
Fakti
Teiču dabas rezervāta teritorija ir 19 337 hektāru.
Tas atrodas Austrumlatvijas zemienē, Jēkabpils un Madonas rajonā.
Dibināts 1982.gadā.
Saudzējami Austrumbaltijas augsto purvu dabas kompleksi, purva flora un putnu fauna.
