Beļavas pagasta “Zemnieku” mājās saimnieko Ārija Divre, kas gulbeniešiem ir pazīstama kā puķu un stādu audzētāja. Puķes un augi, šķiet, ir Ārijas lielā mīlestība, tādēļ nav nekāds pārsteigums, ka viņas māju ieskauj skaists dārzs.
Ārija stāsta, ka agrāk bijusi pilnvērtīga pilsētniece, gulbeniete, taču viņai gribējās savas lauku mājas. 1992.gadā, par spīti grūtībām, viņai izdevās iegūt savā īpašumā zemi Beļavas pagastā, kur šobrīd viņa arī saimnieko. “Šeit agrāk bija 16 hektārus liels rudzu lauks. Sāku šeit audzēt lopus, man bija arī liels augļu dārzs. Bet pēc tam es nolēmu, ka pārvākšos šurp pavisam. Sapratu, ka es gribu būt laukos. Izretinājām augļu dārzu, uzcēlām māju un sākām šeit abi ar vīru saimniekot,” stāsta Ārija.
Pamazām tapis arī dārzs. Ārija atzīst, ka nekas apzināti gan nav veidots – te vienā vietā iestādītas puķes, te – otrā, tad sapratusi, ka prasās vēl kaut kas un klāt tika sastādītas arī vēl citas puķes, līdz veidojās skaistas puķu dobes un dārzs pamazām ieguva savu veidolu. Ārija saka, ka tā ir viņas fantāzija un sievišķā intuīcija, kas pasaka priekšā, kur kuru puķi stādīt, kur katrai patiks augt un raisīt ziedus. “Es neesmu mācījusies dārzkopību, tas viss ir jājūt! Un to visu es daru sev un savam priekam!” saka Ārija. Un puķes viņas saimniecībā tiešām zied it visur. “Man patīk, ka visās vietās ir kāds krāšņums,” atzīst saimniece.
Protams, lai dārzs zeltu un plauktu, ir jāiegulda milzīgs darbs un arī mīlestība. Katra puķe ir jāapčubina, ar katru ir jāaprunājas, tad tās priecēs ar saviem ziediem. “Kā no rīta ceļos, tā eju uz dārzu. Ir jāizravē gan kartupeļi, gan sīpoli, gan zemenājs, viss ir jāpaspēj. Paravēju sakņu dārzu, bet, kad kļūst par grūtu, dodos uz puķu dārzu papriecēt sirdi pie puķēm. Pabaudīšu, papriecāšos, bet tad atkal eju nokniebt galvu kādai nezālei,” saka Ārija. Viņai patīk izdomāt arī ko jaunu. Daudziem dārzos ir sapīti puķu grozi, bet Ārija ir izdomājusi, ka viņai petūnijas augs turzās. Šo interesanto ideju viņai palīdzējis realizēt vīrs, uztaisot nepieciešamās turzas, kur Ārija “iesēdinājusi” puķu podus. Viņai ir arī pašai sava mazā Venēcija. “Es pēc horoskopa esmu Vēzis un man ļoti patīk, ka fonā šļakst ūdens, tādēļ izveidoju ūdenskritumu, šeit ir arī baseins un strūklaka,” stāsta saimniece. Visapkārt mājai ir sastādīti koki, kas ļauj pasargāties no vējiem. Gar piebraucamo ceļu izveidota koku aleja. “Es šeit esmu kā Dieva ausī, te ir kluss un mierīgs. Esmu laimīga, ka man ir šīs mājas, šī saimniecība. Klausos putnu dziesmas, sienāžu čīgāšanu, baudu klusumu, basām kājām izbaudu zemīti. Tā ir laba masāža kājām, patīkama relaksācija. Kam man nepieciešamas tālas zemes? Un vēl jo vairāk man pašai šeit ir sava Venēcija!”
