Koku un ceļa aizstāvji sāk saprasties
Paldies pašvaldības izpilddirektorei par dalību komisijā un spēju saredzēt, ka arī koki var būt izcili, bet tomēr papildinājums preses ziņai no komisijas dalībnieku – dabas draugu puses.
1) Dabas draugi vienmēr ir sapratuši, ka ceļš ir svarīgs un ir atbalstījuši un atbalstīs ceļa uzlabošanu, jautājumi ir vienīgi par to, kā to labāk izdarīt.
2) Kuram tā ir ažiotāža? Dabas draugiem tie ir tikai jautājumi par projekta izstrādes procedūras un paša projekta kvalitāti un atgādinājums, ka visas vērtības – sociālās, ekonomiskās un dabas – ir līdzvērtīgas un lēmumiem ir jābūt patiešām pamatotiem.
3) Nav runa tikai par 3 kokiem, jau apsekošanas laikā tika panākta vienošanās arī par “neīsto” dižkoku saglabāšanu, t.sk., arī to četru, ko piemin izpilddirektore, vai ne tā!?
4) Projekta autori un ceļinieki veljoprojām nepārliecināja, ka nebūtu atrodams kompromiss arī par vēl citu koku un atsevišķu alejas posmu saglabāšanu, piemēram, starp Gulbeni un Stradiem, kur tas tehniski būtu iespējams arī neatpērkot zemes, un mēs vēl joprojām gaidām un ceram uz projektētāju profesionalitāti un godaprātu.
5) Iedziļinoties normatīvos, kas regulē ceļu projektēšanu, izrādās, ka projekts ir jāsaskaņo ar institūcijām, kas izsniegušas tehniskos noteikumus, t.sk., ar RVP. Un neatradās neviens standarts, kas ar obligāta normatīva spēku reģionālajos autoceļos neļautu noteikt posmus ar ātruma ierobežojumiem vai noteiktu koku attālumu līdz ceļam. Ja tā nav, informējiet par pretējo.
6) Nav skaidrs, vai laika un naudas taupīšanas vai pieredzes trūkuma, vai kādu citu iemeslu dēļ neviens neattapa pieaicināt dabas un koku veselības speciālistus projektēšanas sākumā un projektēšanas vidū draudzīgi vienojās par koku masveida izciršanu, nezinot ne par dižkokiem, ne par praulgrauža atradnēm un īpaši pat nemēģinot atrast kokiem labvēlīgākus variantus, taču šī “nevērība” ir galvenais pieminētās “ažiotāžas” cēlonis.
Mēdz teikt, ka patiesība ir kaut kur pa vidu, un šis droši vien nebūs pēdējais gadījums, kad novada pašvaldībai nāksies saskaņot dažādas intereses un dažādas vērtības un ar šīs “koku ažiotāžas” pieredzi tas noteikti izdosies veiksmīgāk.
Lelde
Cienu kokus un skaisto un neatkārtojamo Latvijas dabu, bet kokiem nav jāaug autoceļu malās, bet mežā, parkos, varbūt māju tuvumā vai pilsētu zaļajās zonās. Par koku nesaderību ar autoceļu liecina to stāvoklis – daudzi no kokiem ir cietuši un tiem ir noplēsta miza. Katrs cietušais koks liecina par vienu vai vairākiem cietušajiem cilvēkiem – autobraucējiem. Vai patiešām koki ir svarīgāki par cilvēkiem? Vai patiešām koku dēļ būtu jāmaina diemžēl uz sliktāko pusi autoceļa būvprojekta risinājumi – mākslīgi sašaurinot braucamo daļu vai izbūvējot maza rādiusa plāna līknes, samazinot ātrumu, veidojot stāvākas nogāzes, uzstādot barjeras, izbūvējot drenāžu u.c.? Šos risinājumus, protams, var īstenot, bet vai tas būtu jādara dažu koku dēļ, kuri aug autoceļa malā? Latviju vairāk par pusi no tās platības pārklāj meži, lielas platības pakāpeniski aizaug ar krūmiem, jo to kopēji devušies darba meklējumos uz pilsētām vai uz ārzemēm. Vai mūsu valstī patiešām koku, it īpaši šī autoceļa malā, saglabāšana būtu galvenā problēma? Vai tomēr svarīgāka ir tādas vides un apstākļu radīšana, lai cilvēki nebrauktu prom no savas valsts? Ja dabas draugiem patiešām tik ļoti rūp Latvijas koku liktenis, tad ir taču tik daudz iespējas rūpes par kokiem izrādīt arī ar citiem darbiem, piemēram, apzinot un apkopjot dižkokus Latvijas mežos, reģistrējot tos, sadarbojoties ar “Latvijas valsts mežiem”, pašvaldībām un privātpersonām izveidot uz tiem piekļūšanas iespējas to apskatei; apsekojot un pārdastojot kokus Latvijas Valsts mežu un privātpersonu izciršanai paredzētajās cirsmās; regulāri piedaloties mežu stādīšanas talkās. Arī Gulbenes pašvaldība, domāju, šādas iespējas dabas draugiem var piedāvāt.
Guntis Leldei
Gulbenieši labprāt nelaistu priesteri projām
Dzirdēts par Gulbenes priesteri no maniem radiem ir daudz. Dzirdēsiet – drīz Alūksnes baznīciņu gāzīs apkārt! Viņš cilvēkus ļoti mīl. Un cilvēki viņu.
aizkraukle
Tieši to pašu šobrīd pārdzīvo arī Lielvārdes draudze, viņi varētu parakstīties zem katra vārda, ko jūs sakāt par priesteri Vjačeslavu, sakot tos par savu priesteri Māri Zviedri. Tāpat kā jūs Alūksnei atdodat labāko, kas jums ir, tāpat Lielvārdes draudze atdot labāko, kas ir bijis viņiem. Tas, ko mēs katrs savā pusē varam darīt – palikt vienoti ticībā, veidot tālāk to, ko mūsu priesteri ir sējuši. Prieks, ka ir tik daudz brīnišķīgu priesteru!
mēs
