Pilsētas ielas: un tad iestāsies miers…
Varbūt ielas remontē pēc to nosaukuma izpratnes, varbūt tā lētāk šajā trūcīgajā projektu laikmetā. Piemēram Miera iela – lēna, nekustīga, paliekoša, nu tā būs tur mūžīgi mūžos. Tad Līkā iela – līka, trauksmaina, spraiga, notikumi risinās minūtēs. Rēzeknes iela – tavs laiks tiks noskaitīts. Brīvības iela – karotāju, iekarotāju, karstā iela. Blaumaņa iela – pārdomu ieleja, garš ērkšķains ceļš vēl ejams. Uz “Alfu” jaunais glaunais posms saucas “Esi uzmanīgs: sievietes, riteņi, suņi un “BMW””.
Oi
Tās ielas, kuras norok metra dziļumā, vēlāk nedos naudu, tāpēc jātaisa tagad, jo galvenajām ielām vēlāk tāpat iedos naudu. Tieši kā ar skolām – kuru izremontē, to drīz slēgs. Paši sev rok bedri. Krištopānam taisnība, tāpēc jau viņš dzīvo Amerikā.
atbilde
Braucot uz Stradiem, vispār bez protēzēm var palikt! Tādu bedrainu minielli vel neesmu redzējusi pat meža ceļos. Nevīžo pat to mazo strēķi līdz asfaltam nolīdzināt un neļauj arī asfaltu taisīt. Cilvēkiem jālauž savs transports, tur braucot. Nav jau taču nekāda nomaļā vieta, satiksme vienmēr tur ir intensīva, Balvi nu ir soli priekšā, pat pagasta ceļi ir notīrīti vai vismaz šad tad tur greiders pārbrauc un nolīdzina. Nudien “dundun” dažam labam.
Vc
Godinās novadnieka piemiņu
Izcilais latviešu aktieris un režisors Uldis Pūcītis darbdienu vakaros pulksten 21.05 dzirdams “Latvija Radio” galvenajā lomā kādā raidlugā. Visu cieņu Rankas kultūras namam, kas godā aktiera piemiņu. Filmējies kinolentēs: “Purva bridējs” (1966.) – Edgars, “Kapteiņa Enriko pulkstenis” (1967.) – profesors, “Akmens un šķembas” (1966.) – Alfons, “Elpojiet dziļi” (1967.) – Cēzars Kalniņš, “Ilgās dienas rīts” (1968.) – Jānis Krasts, “Meldru mežs” (1971.) – Steps, “Gaisma tuneļa galā” (1974.) – Jānis Krastiņš, “Paradīzes atslēgas” (1975.) – Jānis Krastiņš, “Liekam būt” (1977.) – Petaks, “Atspulgs ūdenī” (1977.) – Mārkalns, Bija režisors TV filmai “Izpostītā ligzda” (1997.).
Kinofilmas ar izcilā aktiera U.Pūcīša piedalīšanos “Purva bridējs” un “Elpojiet dziļi” iekļautas Latvijas filmu zelta fondā – Latvijas kultūras kanonā.
Niks
Atkal deg kūla
Nu lai nodeg tā vecā zāle! Jums žēl vai? Dzīvās radības tur tik un tā nav – tā ar visiem pesticīdiem sen jau noindēta.
=,
Zāli dedzināt vajag, mājdzīvniekus pat nevarēs izvest ārā, lai pa zaļu zālīti paskraida, jo būs atkal viņiem pa tiem vecajiem salmiem jāskrien.
ingus
Piešķilt līkiem pirkstiem sērkociņu un aizmukt ir tupākais, ko tu vai jebkurš cits var izdarīt. Kāpēc zāli nevajag dedzināt? Augsnes virskārta ir ekosistēmas sastāvdaļa, kas jau ir sagatavojusies pavasarim. Tad vidējais aritmētiskais gudrinieks ņem un “nopaļī” visu. Tajā skaitā aiziet bojā ne tikai visi tur atrodošies dzīvnieki, bet arī liela daļa augu sēklu/sakņu, kam jādzen jaunie dzinumi, tiek traumētas karstumā. Tas savukārt nozīmē to, ka ir nepieciešama sekundārā sukcesija, lai tur atkal kas sāktu augt. Un nemaz nepieminot, ka katru gadu kāds gudrinieks sevi, savu māju vai vēl ļaunāk – kaimiņa māju nosvilina.
Nezinātājs
Interesanti, vai esat redzējuši pļavu, kas nav iepriekšējā gadā nopļauta un kurā nākamajā gadā zāle neaug? Zāli izaug visur! Un vecā zāle kļūst par mēslojumu.
jautajums
