Iedzīvotājus satrauc
ubagošana
Interesanti, kā sauc to nodarbi, kuru piekopj paliela auguma jauneklis Rīgas ielas “Maximas” tuvumā? Jau no rīta agruma klimst un gaida kādu “upuri” – īpaši der pavecāki “kungi”. Viņam droši vien vajag daudz “vāļu”, lai būtu formā. Jā… derētu gan mūsu valstī darba nometnes.
hm
Ziniet, ja man nebūtu kauns ubagot, es ar to darītu, jo nevaru iztikt, kur nu vēl maksāt par dzīvokli, ja bērni jāskolo. Mēs katrs varam atrasties uz šīs nots, tā ka nevajag te apvainot. Atradušies bagātnieki.
vietējā
Kā kā sauc šo nodarbi, ja lasām, tad dažs saka, ka diedelē, cits atkal, ka ubago. Varbūt nesauksim lietas īstajos vārdos, jo kauns, tad labāk teikt – viņi veic ZPD (zinātniski pētniecisko darbu). Tas nebūt nav viegli būt šādā lomā, tā jau ir kā aptauja ar katru pretimnācēju. Lai veicas, ubagot nav aizliegts, un Latvija nav vienīgā valsts, kurā ir šādi lūdzēji, vispār jau pati Latvija kā valsts ir šādā statusā.
Oi
Piekrītu, ka ir jāatšķir ubagošana no diedelēšanas! Gulbene nav liela pilsēta, un domāju, ka tāpēc nav grūti atšķirt ubagotāju no diedelnieka (visi tak vairāk vai mazāk pazīstami ļaudis). Kaut šķiet, ka Gulbenē tie naudas prasītāji pārsvarā ir diedelnieki, nevis ubagotāji. Bet par šo parādību kā tādu – nestresosim, jo tā ir realitāte, kas jāpieņem, tāpat kā tas, ka no rīta lec saule, bet vakarā noriet, mums atļauju neprasījusi. Vēl – esmu devis ubagotājiem (kas man tādi šķituši) naudiņu un nemaz neesmu to nožēlojis, jo katrs varam dzīvē nonākt neparedzamās situācijās.
AiOi
Jā, zinu to garo, kas pie “Maximas” Rīgas ielā ik dienu apgrozās! Vienreiz man paprasīja, lai es šim nopērku “roltonus” un tomātu mērci, jo mājās neesot, ko ēst. Tā nu gan ir nekaunība!
kristiana
